Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Ar līdzdalību Nepilsoņu kongresa organizētajā 6. marta piketā šogad pie Izglītības un zinātnes ministrijas mēģinājumu atgriezties aktīvā politiskajā apritē pieteica Latvijas Krievu savienība. Iespējams, daļai cilvēku šīs partijas nosaukums ir svešs: Latvijas Krievu savienība savulaik bija pazīstama ar pavisam citu politisko zīmolu – ”Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Partija, kuras redzamākā seja ir politiskā ilgdzīvotāja, eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka, bija pārstāvēta vairākos Saeimas sasaukumos, bet 10. un 11. Saeimas vēlēšanās cieta graujošas neveiksmes, iegūstot vien attiecīgi 1,4 un 0, 77 procentus vēlētāju balsu. Šā gada janvāra vidū partija mainīja zīmolu, pārdēvējoties par Latvijas Krievu savienību.

Vai PTCVL otrā elpa?

Šā gada pavasarī, kad Krievija anektēja Krimas pussalu, pamanāmāki kļuva arī Latvijas Krievu savienības politiķi. Tatjana Ždanoka kļuva par regulāru viešņu Kremļa kontrolēto televīzijas kanālu politiskajās diskusijās un rezultātā šīs vasaras sākumā viņas pārstāvētā partija Eiropas Parlamenta vēlēšanās ieguva 6,38 % vēlētāju balsu, bet pati Ždanoka – eiroparlamentārietes mandātu. Latvijas Televīzijas žurnālists Oļegs Ignatjevs gan šaubās, vai šis fakts liecina par bijušās PTCVL atdzimšanu no pelniem.

”Pat ja viņiem ir parādījusies tā otrā elpa, pat ja var runāt par PCTVL reinkarnāciju, tad, es domāju, tas ir īslaicīgi. Vai šis īslaicīguma efekts sakritīs ar Saeimas vēlēšanām, es neņemos spriest. Pieļauju, ka viņi var pietuvoties 5% barjerai vai pat drusciņ pārvarēt to, bet es šaubos. Es domāju, ka šo cilvēku mūžs Latvijas politikā jau ir beidzies. Līdz ar to viņiem ir jāsamierinās un vienkārši jānodod savus vārdus arhīvā,” vērtē Oļegs Ignatjevs. Viņaprāt, krievu vēlētājiem ir svarīgas viņu atbalstītā politiskā spēka izredzes nokļūt valdībā., un šajā ziņā neapšaubāms pārsvars ir “Saskaņai”.

Sociologs, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš uzskata, ka Latvijas Krievu savienības panākumus šīs vasaras eiroparlamenta vēlēšanās lielā mērā noteikusi Tatjanas Ždanokas personība. Tomēr pastāv apstākļi, kas vedina domāt, ka 12. Saeimas vēlēšanās Latvijas Krievu savienība var uzrādīt labākus rezultātus nekā sola sabiedriskās domas aptaujas.

”Ja runājam par Saeimas vēlēšanām, tad, runājot par Latvijas Krievu savienību, vismaz ar manām acīm skatoties, viņi ir šeit viena no vēlēšanu intrigām. Varbūt pati lielākā, jo viņu iespējamais panākums jāskata kontekstā ar ”Saskaņas” pozīciju, kas vairs necenšas publiski pieturēties pie ļoti radikālas retorikas. Un, ja mēs paskatāmies, tad arī viņu vēlēšanu sarakstā ir vairāk latviešu nekā  krievvalodīgo. Ir pamats domāt, ka tādi radikālāk, nacionālistiskāk, prokrieviskāk noskaņoti vēlētāji varētu meklēt, skatīt kaut kādu citu alternatīvu,” uzskata Arnis Kaktiņš.

Jāņem vērā jau savulaik novērota tendence, kas liecina, ka potenciālie Latvijas Krievu savienības vēlētāji ne vienmēr atklāj savu izvēli.

Tikmēr Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs, kurš ir šīs partijas kandidātu saraksta līderis Rīgas vēlēšanu apgabalā, ir pārliecināts, ka viņa pārstāvētā partija var rēķināties ar krievvalodīgo vēlētāju atbalstu, jo tās galvenie konkurenti – ”Saskaņa” esot pametuši novārtā viņu interešu aizstāvību.

”Galvenokārt mūsu vēlētāji ir Latvijas krievi, Latvijas pilsoņi, kuriem krievu valoda ir dzimtā. Ar to mēs atšķiramies no ”Saskaņas”, kas pašlaik esot sociāldemokrāti un iestājas par sociāliem jautājumiem vairāk un stingrāk nekā par Latvijas krievu kopienas interešu aizstāvēšanu,” komentē Miroslavs Mitrofanovs.

Līdzīgu viedokli pauž arī no Latvijas Krievu savienības Rīgas saraksta kandidējošā Irina Cvetkova. Viņa uzskata, ka pirms iepriekšējām vēlēšanām “Saskaņa” izmantoja šos vēlētājus, “paziņojot, ka viņi arī atbalsta šīs mazākumtautības un visus jautājumus, kas ir skarti Latvijas Krievu savienības programmā, diemžēl to neapstiprināja un uz doto brīdi vienkārši atteicās no šiem vēlētājiem”.

Drošības policijas redzes lokā

Latvijas Krievu savienība ir cieši saistīta ar organizācijām, kuras kā savus mērķus ir deklarējušas cīņu pret fašisma atdzimšanu un īpaši aktivizējas ap 16. martu.

Savā publiskajā pārskatā par 2013. gadu Drošības policija norādījusi, ka šīs organizācijas, kuras apgalvo, ka cīnās pret nacisma atdzimšanu, spēlē svarīgu lomu Latvijas diskreditācijas procesos kā nacionālā, tā arī starptautiskā līmenī. Latvijas Krievu savienības iesniegtajā 12. Saeimas deputātu kandidātu sarakstā atrodami pat vairāku Drošības policijas publiskajā pārskatā minētu cilvēku vārdi. Piemēram, Zemgalē ar 2. numuru startē ”profesionālais tautietis” Viktors Guščins, bet Rīgas sarakstā ar 7. numuru startē Jeļena Bačinska, kuru Drošības policija pieskaitījusi pie ”tautiešu politikas jaunās paaudzes” aktīvistiem. Cieša sadarbība Latvijas Krievu savienībai izveidojusies arī ar divvalodības referenduma publisko seju – Vladimiru Lindermanu, kura domubiedri karo Austrumukrainas separātistu rindās. Lindermana vadītās partijas ”Par dzimto valodu” biedrs Iļja Kozirevs Latvijas Krievu savienības sarakstā iekļauts kā Lindermana un Kaspara Dimitera izveidotās biedrības ”Sargāsim mūsu bērnus” pārstāvis.

”Mums bija pārrunas ar nevalstiskajām organizācijām un partijām, kas pārstāv Latvijas krievu kopienas intereses un varu teikt atklāti, ka mēs runājām arī ar Lindermana kungu. Mēs nolēmām, ka mēs esam atklāti un varam paņemt cilvēkus, kuri ir Lindermana kunga partijas biedri, mūsu sarakstā,” skaidro Miroslavs Mitrofanovs un apstiprina, ka Iļja Kozirevs, kas ir Lindermana domubiedrs, sarakstā iekļauts kā biedrības ”Sargāsim mūsu bērnus” pārstāvis.

Ar Latvijas Krievu savienību saistītu cilvēku aktivitātes regulāri nonāk Drošības policijas redzeslokā. Tiesa gan, labējo politiķu centieni panākt kriminālprocesa ierosināšanu pret Ždanoku, nav vainagojušies panākumiem. Drošības policijas preses sekretāre Kristīne Apse-Krūmiņa skaidro, ka Drošības policijas lietvedībā šobrīd nav kriminālprocesu pret Ždanokas kundzi vai kādu citu personu, kas ir iekļautas Latvijas Krievu savienības deputātu kandidātu sarakstā.

“Šā gada 12. augustā Drošības policija nodeva Rīgas Centra rajona prokuratūrai kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai pret piecām personām saistībā ar partijas ”Gods un kārtība” dibināšanas protokola viltošanu un starp šīm personām ir arī no Latvijas Krievu savienības saraksta kandidējošas personas,” norāda Kristīne Apse-Krūmiņa.

Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs M.Mitrofanovs nenoliedz, ka partija sadarbojas ar vairākām Krievijā esošiem fondiem un Krievijas Ārlietu ministriju, kas pārvalda naudu, ko Krievija atvēl tā dēvētās tautiešu politikas veidošanai. Tomēr partijas politiķu regulārā līdzdalība dažādos tautiešu forumos vēl nenozīmējot, ka Latvijas Krievu savienības mērķis ir atjaunot PSRS, apgalvo M. Mitrofanovs un piebilst: “Ja Latvija nerūpēsies par Latgali, ja ES nerūpēsies par Latviju, tad būs cits veidojums – Muitas savienībā vai Krievijas Federācija, kura parūpēsies par tautu un par zemi. Mūsu dzīve ir konkurence, tā ir cīņa par resursiem, par simpātijām.”

Žurnālists Oļegs Ignatjevs domā, ka Mitrofanova parādīšanās Krievijas kanāla Rossija 1 pagājušās nedēļas debašu raidījumā, līdzīgi kā ”Saskaņas” līdera Nila Ušakova nesenā vizīte Maskavā, ir uzskatāma par Kremļa raidītu ”signālu” šeit mītošajiem vēlētājiem.

”Viņi izmanto te Mitrofanovu, te Ždanoku, te Ušakova vizīti Maskavā. Tas nozīmē, ka viņi mēģina savu rīcību vērst uz visām pusēm. Tas nozīmē, ka viņiem nav īstas pārliecības, kā rīkoties un kā reāli strādāt ar to “tautiešu masu” Latvijā,” vērtē O. Ignatjevs.