Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Latvijas Reģionu apvienība ir dibināta tikai 2014. gada sākuma, taču ceļš uz tās veidošanos sākās jau pirms dažiem gadiem. Tās dibinātāji ir Vidzemes partija, kas radās neilgi pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām, apvienojot vairāku šī reģiona pašvaldību vadītājus. Otra ir jau 2005.gadā dibināta partija, kas sākumā bija zināma kā Rīgas apriņķa novadu apvienība, bet vēlāk – Reģionu partija. Pirms diviem gadiem tā kļuva par Reģionu aliansi un sāka publiski runāt par ideju startēt Saeimas vēlēšanās ar spēcīgu pašvaldību pārstāvju sarakstu. Partijas vadītājs Babītes novada mērs Andrejs Ence tolaik pauda cerību, ka daudzās togad dibinātās lokālās pilsētu partijas varētu šo ideju atbalstīt.

Pašvaldības vienot neizdevās

Plāns par lokālo partiju vienošanu nav īstenojies. Latvijas Reģionu apvienību februārī nodibināja tikai divas jau minētās partijas, kurām vēlāk pievienojās Kaspara Upaciera jeb Ufo vadītā „Apvienība Iedzīvotāji”. Starp dibinātājiem nebija Latgales partijas, kurā domas par nākotni dalījās. Eiropas Parlamenta vēlēšanās tās pārstāvji vēl startēja Reģionu apvienības sarakstā, taču tagad pārsvaru ir guvis Daugavpils mēra Jāņa Lāčplēša spārns, un Saeimas vēlēšanās Latgales partija sadarbojas ar „Vienotību”. Tāpat rīkoties izlēmušas arī partijas no Valmieras, Jēkabpils, Tukuma, Talsiem, Kuldīgas un Ogres. Šoziem par Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētāju kļuvušais Mārtiņš Bondars piekrīt, ka „Vienotība” ir paņēmusi dažās partijas savā paspārnē. Bet tas noticis, izmantojot valsts jeb administratīvo resursu.

"Mazās lokālās partijas ir saņēmušas solījumus, iespējams, ka šie solījumi ir izpildīti. Kādā veidā tiek nopirktas viņu balsis uz Saeimas vēlēšanām. Man ir tāda informācija pēc sarunām ar cilvēkiem.(..) Vai nu tu pēc pārliecības esi ar tiem cilvēkiem ar to ideju tajā sarakstā, vai mēs virzāmies uz bankrotējošas politikas virzienu,” norāda M. Bondars.

Pirms vēlēšanām slēgtas vienošanās

Dažas vietējās partijas Reģionu apvienībai tomēr ir izdevies piesaistīt – „Tev, Jūrmalai” un „Mūsu partiju” no Daugavpils. Apvienība lepojas arī ar to, ka tai esot izdevies mazināt politisko sadrumstalotību Latvijā – sadarbības līgumus ar to ir noslēgušas vairākas partijas, kuras nacionālā līmeņa vēlēšanās pēdējos gados startējušas ar pieticīgiem panākumiem. Tā ir Kristīgi demokrātiskā savienība, Latvijas Atdzimšanas partija, partija "Par prezidentālu republiku" un Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP).

Lielākā politiskā pieredze no šīm partijām ir LSDSP, kura darbojusies gan Saeimas opozīcijā, gan pie varas: īsu brīdi valdībā, ilgāku – Rīgas domē. Atpazīstamākais tās līderis ir bijušais Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs, kurš gan kandidē Latgales apgabalā. No LSDSP Reģionu apvienības sarakstam ir deleģēts arī bijušais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis, kuru Saeima pirms trim gadiem ar skandālu no amata atlaida. LSDSP sekojis arī tās ilggadējais ziedotājs Armands Zeihmanis, kurš Reģionu apvienībai augustā atvēlējis piecus tūkstošus eiro. Bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra padomnieks Zeihmanis šobrīd ir starp apsūdzētajiem tā dēvētajā „Daimler” lietā. Jānis Dinevičs neuzskata, ka ētisku apsvērumu dēļ jau tagad būtu jāatsakās no Zeihmaņa naudas.

„Process šobrīd ir tiesvedībā,” norāda J. Dinevičs. „Tas neliedz Zeihnmaņa kungam, ja viņš ir izvēlējies, ziedot šai apvienībai, to darīt. Vai šie līdzekļi ir atgriežami, vai ne, par to būtu mērķtiecīgi lemt, kad šī tiesvedība ir beigusies.”

Arī bijušā KNAB vadītāja iekļaušanu sarakstā J. Dinevičs aizstāv, jo viņš ir labs papildinājums šim sarakstam.

Spilgtākie vārdi Reģionu apvienības sarakstā

Daudz lielāka uzmanība līdz šim veltīta kādam citam „pārsteigumam” Latvijas Reģionu apvienības sarakstā. Tajā startē teātra un kino aktieris Artuss Kaimiņš. Savā videoblogā, agrāk radio „Boom FM” raidījumā „Suņu būda” Kaimiņš izaicinoši intervēja politiķus, bet vasarā paziņoja, ka pats piedalīsies vēlēšanās. Lielu ažiotāžu izraisīja arī A.Kaimiņa dalība Latvijas TV žurnālistes Ingas Spriņģes vadītajā raidījumā „1:1”.

A. Kaimiņš, ja kļūs par Saeimas deputātu, raidījumā sola ar kameru fotografēt un filmēt, kā pieņem lēmumus un viņš būs klāt „kur tā zupa tiek vārīta”. „Un tad es to visu publicēšu savā video videoblogā, lai tauta jautā un zina savus varoņus. Un viņi jautās un viņiem būs jāatbild,” skaidro A. Kaimiņš.

Tur, kur, Kaimiņa vārdiem, „tiek vārīta tā zupa”, jau ir seši Latvijas Reģionu apvienības kandidāti – no Zatlera Reformu partijas ievēlētie Saeimas deputāti. Lielā steigā tapušās partijas frakcija sāka sadalīties, pirms parlaments vēl sanāca kopā, un arī vēlāk partiju plosīja domstarpības. Pirms gada frakciju atstāja Inga Bite, kas drīz pēc tam piedalījās Latvijas Reģionu apvienības dibināšanā. I. Bite cer, ka viņas bēdīgā politiskā pieredze jaunajā sarakstā, kas top no ļoti dažādām partijām, neatkārtosies. "Tas noteikti būs izaicinājums sastrādāties, bet ir, ka šoreiz tas varētu izdoties," norāda I. Bite

Vairāki deputāti, kas tagad kandidē no Latvijas Reģionu apvienības, joprojām ir Reformu partijas frakcijas biedri. Arī Inita Bišofa. Daudzi „reformisti” tagad iestājušies „Vienotībā”, bet I. Bišofa atgādina – pirms trim gadiem partijas līderi stāstījuši, kāpēc veido jaunu spēku, nevis iet kopā ar „Vienotību”.Savs vārds esot jātur. Bišofa sevi uzskata par konservatīvo vērtību pārstāvi un domā, ka tādi ir arī viņas apvienības biedri. Viņa bilst, ka “patiesībā Latvijā ir beidzot jāveidojas partijām – konservatīva partija, liberāla partija, tā, kā tam ir jābūt”.

Visaugstāko numuru sarakstā no esošajiem deputātiem ir saņēmis Juris Viļums, kurš ir pirmais Latgalē. Viņš apgalvo, ka izšķīries kandidēt pēc tam, kad sapratis, ka pašam Latgalē neesot par ko balsot. Viņš skeptiski vērtē to, ka Latgales pārstāvji “Vienotībā” panāks to, ka valdība strādā Latgales un vispār reģionu labā.

Rīgā saraksta līderis ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks Mārtiņš Šics, kuram ar darba vietu izveidojies konflikts – pērn rudenī viņš tika atstādināts par to, ka pēc „Maxima” lielveikala sabrukšanas Zolitūdē bija nosūtījis kādai interneta vietnei informāciju par traģēdijā bojāgājušajiem. M. Šics uzskata, ka viņam neesot par ko kaunēties un norāda, ka dienests maksā milzīgas summas juridiskām firmām, lai pierādītu, ka viņa rīcība bijusi nelikumīga un atbrīvotu viņu no darba.

“Šī nesaimnieciskuma vidē atrodoties diskomforts ir ļoti liels, es jūtos savā darbā, ko daru un mīlu, kā skrejošs ar maisu kājās,” komentē M. Šics.

Zemgales saraksta līderim, Jelgavas domes deputātam Dainim Liepiņam visbiežāk tiek pārmesta viņa darbošanās tā dēvētajā „Šlesera astoņkājī” – pietuvinātu cilvēku likšanā Satiksmes ministrijas uzņēmumu vadībā. D. Liepiņš apgalvo, ka politiskie domubiedri ar Šleseru viņi neesot jau sen, bet arī negatavojas “Aināru Šleseru kaut kā noliegt vai pazemot”. Šlesers izprovocējis viņu piedalīties reģionālā politikā, bet, kad sapratis, ka Šlesera partijas mērķi nesakrīt ar viņa politiskajiem uzskatiem, pieņēmis lēmumu aiziet no šī politiskā spēka.

Uz ko īsti Latvijas Reģionu apvienība cer? Partiju reitingiem, kuros apvienība piecu procentu barjeru nepārvar, tās līderi netic – pašu veiktās aptaujas rādot, ka atbalsts novados esot krietni augstāks. “Ja Latvijas Reģionu apvienība iegūs 15 deputātu mandātus Saeimā, mēs veidosim valdību,” pārliecināts M. Bondars.