Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Nacionālā apvienība (NA) ir  izveidojusies TB/LNNK un "Visu Latvijai" saplūšanas rezultātā. Šajā Saeimā pirmo reizi tā nonāca pie varas. Par saviem galvenajiem panākumiem partija uzskata „demogrāfijas ultimātu” un termiņuzturēšanās atļauju ierobežošanu, savukārt valdības darbā raksturīgākā NA iezīme bija biežā ministru mainība.

Stabili jaunpienācēji

“Mums ir nepieciešama stipra valsts, kas aizstāv Nacionālās intereses. Katram latvietim savā valstī jājūtas kā saimniekam. Tāpēc ir svarīgi, lai Nacionālā apvienība būtu valdībā, tāda pirms 11. Saeimas vēlēšanām bija Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāja, tolaik arī premjera kandidāta Gaida Bērziņa vēlme.

Pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām tā arī īstenojās. Ceļš līdz tam gan nebija vienkāršs. Nacionālā apvienība 11. Saeimā ieguva 14 deputāta mandātus – par sešiem vairāk nekā gadu iepriekš, kad „nacionāļi” palika opozīcijā, jo valdību izveidoja „Vienotība” un Zaļo un Zemnieku savienība. Tagad, pēc Saeimas atlaišanas vēlētāju uzticība abām šim partijām bija kritusies. Toties Saeimā kā otrs lielākais spēks nonāca Zatlera reformu partija. Tās vadītāja – eksprezidenta Valda Zatlera – rīkojums nr. 2 nāca pēc 10. Saeimas balsojuma par atļauju veikt kratīšanu pie Aināra Šlesera. Nacionālā apvienība un „Vienotība” to bija atbalstījušas, bet „zaļzemnieki” un „Saskaņas centrs” – ne.

Pēc vēlēšanām Zatlera reformu partija ar „Vienotību” izveidoja bloku, kuram teorētiski bija 42 balsis Saeimā. Vairākumam vajadzēja vēl kādu. Sadarbību ar ZZS Zatlers noraidīja, un riņķa dancis ap koalīcijas veidošanu ieilga vairāku nedēļu garumā. Drīz kļuva skaidrs, ka “varavīksnes valdība”, kurā strādātu gan Nacionālā apvienība, gan „Saskaņas centrs,” nav reāla. Galu galā tika nodibināta tā dēvētā „reformu un tiesiskuma koalīcija”. Nacionālā apvienība tajā ieguva divus - kultūras un tieslietu ministra - portfeļus, kā arī parlamentārā sekretāra amatus Veselības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Valda Dombrovska valdības vietā nākot Laimdotas Straujumas Ministru Kabinetam, „nacionāļi” saņēma arī VARAM ministra krēslu.

Šī ir pirmā reize valdībā Nacionālajai apvienībai, kas izveidojusies, saplūstot politikas veterāniem no „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ar partiju „Visu Latvijai,” kas no saviem pirmsākumiem kā nacionāli noskaņotu jauniešu grupa vairāk bija pazīstama ar dažādām ielu akcijām.

Politologs Ivars Ījabs vērtē, ka savu galveno mērķi jaunizveidotā partija ir panākusi. Viņš arī uzskata, ka Nacionālā apvienība būs nākamajā Saeimā un būs tur pārstāvēti pietiekami normāli un visdrīzāk būs arī nākamajā valdībā.

Trīs gadu laikā Nacionālās apvienības Saeimas frakcija piedzīvoja salīdzinoši nelielas izmaiņas. Domstarpību par Ķemeru sanatorijas parlamentāro izmeklēšanu dēļ no frakcijas izstājās Dāvis Stalts, savukārt Kārlis Krēsliņš nolika mandātu pēc tam, kad atklātībā nāca ziņas par to, ka policija aizturējusi viņa dēlu ar vairāk nekā diviem tūkstošiem iepakojumu aizliegto jauno psihoaktīvo vielu.

Riņka dancis ap ministriem

Daudz krasāk divu valdību darbības laikā ir mainījies Nacionālās apvienības ministru sastāvs. Ministri ir mainījušies visās Nacionālās apvienības atbildības jomās, Tieslietu ministrijā pat vairākkārt. Gaidis Bērziņš no tieslietu ministra amata atkāpās astoņus mēnešus pēc valdības apstiprināšanas. Publiski minētais iemesls: domstarpības par ebreju kopienu īpašumu restitūcijas jautājumiem. Tomēr Gaida Bērziņa pēc demisijas paustais lika noprast – Nacionālā apvienība jūtas nepamatoti atstāta koalīcijas jaunākā brāļa lomā.

Bērziņā vietā par tieslietu ministru kļuva kādreizējais „Pilsoniskās savienības” biedrs Jānis Bordāns, kuram vēlāk ministra krēsls bija jāatstāj pašas Nacionālās apvienības mudinātam.

Nacionālās apvienības virzītā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende pierādīja, ka arī populārajā kultūras ministra amatā politiķim tomēr ir iespējams nopelnīt negatīvu reitingu.

Bijusī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende 11. Saeimas vēlēšanās nekandidēja, tomēr piedalījās Nacionālās apvienības kampaņā. Kultūras ministres amatā viņa pavadīja gandrīz divus gadus, šajā laikā pārdzīvojot dažādus skandālus – gan ar „Vienotību” saistīto padomnieku skaļo atlaišanu, gan konfliktu ar „Kultūras aliansi,” gan par garo komandējumu uz Austrāliju, pārmetumus par to atvairot ar Koko Šaneles citātu: „Domājiet par mani, ko jūs gribat, es par jums nedomāju vispār!”

Kad ministre bija atbrīvojusi no amata Latvijas nacionālās operas direktoru Andreju Žagaru, premjers Valdis Dombrovskis pieprasīja viņas demisiju, pārmezdams nespēju sadarboties ar pārraudzībā esošo nozari. Pati Jaunzeme-Grende par šo lēmumu bija neizpratnē. Atvadoties no Kultūras ministrijas kolektīva, viņa teica: „Esmu bijusi priekšzīmīga kultūras ministre, jo esmu pildījusi visus Latvijas valdības deklarācijā nospraustos uzdevumus. Šobrīd daži kukltūras cilvēki veic ažiotāžu, piedevām tā ir speciāli organizēta, un dažu cilvēku dēļ premjers ir gatavs noniecināt milzīgu darbu pusotra gada garumā ar ļoti daudziem kultūras profesionāļiem. Tas ir man nesaprotami un es gribētu dzirdēt vairāk argumentus, kāpēc tas tā.”

Žaneta Jaunzemes-Grendes piemērs tikai pierādot, ka ministru izvēle neesot bijusi Nacionālās apvienības stiprā puse, uzskata žurnālists Māris Zanders. Viņš atzīst: „Kadru izvēle varētu būt bijusi veiksmīgāka. Visas partijas saka, ka viņiem katram amatam ir pretī cilvēks, bet īstenībā tā nav.”

Baiba Broka ir pēdējā no NA ministriem, kas atstāja amatu. Nu jau atgriezusies Rīgas domē un „Latvijas Gaisa satiksmes” valdē. Tieslietu ministre demisionēja divus mēnešus pirms vēlēšanām, ģenerālprokuroram neatceļot Satversmes aizsardzības biroja lēmumu liegt viņai augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam. Šo pielaidi nav saņēmis arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš, kurš arī ir pārsūdzējis SAB lēmumu Ģenerālprokuratūrā. Partijas vadība publiski apgalvo, ka tā esot politiski motivēta vēršanās pret Nacionālo apvienību. Tā uzskata arī Baiba Broka: „Fakti liecina, ka tas ir politiski angažēts process.” Viņa atzīst, ka veiksmīgi ir ienākusi politikā un startējot uz Rīgas domi „arī manā līderismā izdevās pārspēt mūsu pašu sagaidāmos rezultātus, (..) partija man uztic arvien jaunus amatus un redz mani kā iespējamo līderi (..) es domāju, ka tas ir pietiekami liels arguments, lai mani novērtētu, ka pietiekami nozīmīgu konkurentu.

NA pārstāvis Raivis Dzintars biežajā ministru maiņā nesaskata neko traku, jo neviens no ministriem nav atkāpies no vēlētājiem dotajiem solījumiem. Tieši otrādi.

16. marts - nebeidzams strīda iemesls

Spilgtākais pierādījums Raivja Dzintara teiktajam ir nepilnus divus mēnešus vides ministra amatā pabijušā Eināra Cilinska gadījums. Neilgi pirms 16.marta Laimdotas Straujumas valdība nolēma formalizēt nerakstīto vienošanos, ka ministri leģionāru piemiņas gājienā nepiedalās. Straujuma pat neslēpa, ka galvenais adresāts ir Cilinskis. Tomēr Cilinskis speciāli sasauktā preses konferencē paziņoja, ka amata dēļ no savas nostājas atteikties negrasās. Uzreiz pēc tam Straujuma izpildīja savu solījumu un pieprasīja Cilinska demisiju.

Arī 2013. gadā 16. marta pasākumi gandrīz izraisīja krīzi koalīcijā. Aizkaitināti par tā dēvēto antifašistu skaļruņos atskaņoto mūziku un tekstiem brīdī, kad pie Brīvības pieminekļa ziedus nolikt ieradās leģionāri, NA deputāti pat iesaistījās fiziskā konfrontācijā ar policiju. Jo sevišķi izcēlās Jānis Dombrava. Pēc pārrunām koalīcijā  „nacionāļi” tomēr nolēma iekšlietu ministra Riharda Kozlovska demisiju neprasīt.

Vai šis gadījums nav pretrunā ar Nacionālās apvienības priekšvēlēšanu programmā apgalvoto: šī ir stabila un paredzama partija? Jānis Dombrava uzskata, ka nē: „Mēs esam uzticīgi Latvijas valstij, ne citām politiskām partijām. Ja citas politiskās partijas darbojas valsts interešu labā, tad viņi ir mūsu sabiedrotie. Ja redzam novirzes no darbības Latvijas labā, rodas konfliktsituācijas.”

Konfliktē arī pašā apvienībā

Konfliktsituācija pagājušajā rudenī radās arī starp Nacionālo apvienību un tās pārstāvi, tieslietu ministru Jāni Bordānu. Apgalvojot, ka ministrs jau ilgāku laiku strādā pie jaunas partijas izveides, NA valde nolēma viņu izslēgt. Šo lēmumu atbalstīja arī toreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš. Tagad Bordāns ir Jaunās konservatīvās partijas vadītājs un Nacionālās apvienības konkurents vēlēšanās. Šobrīd Gaidis Bērziņš situāciju pagājušā rudenī skaidro visai haotiski, norādot, ka pauž personīgo viedokli „par kļūdu, kas, manuprāt, ir kļūda”.

„Ja cilvēki bez objektīva iemesla ir mainījuši savu politisko piederību, tad šāda cilvēka uzņemšanai NA rindās ir jābūt kādam izvērtēšanas periodam. Vēl jo vairāk deliģējot ieņemt augstu amatu,” vērtē Gaidis Bērziņš.

Bordāna atsaukšana bija kārtējais ķīlis Nacionālās apvienības un premjera Valda Dombrovska attiecībās. Dombrovskis atteicās ministru atlaist, un Bordāns amatā palika vēl gandrīz trīs mēnešus līdz Straujumas valdības apstiprināšanai. Bordāns partijas lēmumu par savu atsaukšanu saistīja ar Tieslietu ministrijas plāniem reformēt maksātnespējas sistēmu, kam pretojušies maksātnespējas administratori. Uzreiz pēc Bordāna demisijas pieprasīšanas Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs Aigars Lūsis paziņoja, ka izstājas no Latvijas sertificētu maksātnespējas administratoru asociācijas, reaģējot uz  publiskajā telpā izskanējušajiem „nievājošiem izteikumiem, kas vērsti pret maksātnespējas procesa administratoriem”. Lūsis arī piebilda: galvenais iemesls šādiem uzbrukumiem esot tas, ka administratori „ir aktīvi iestājušies pret ārvalstu komercbanku patvaļu un nekaunību”. Raivis Dzintars gan apgalvo, ka maksātnespējas administratoru lielā ietekme Nacionālajā apvienībā esot uzpūsts mīts.

KNAB uzturētā Partiju finanšu datubāze gan rāda, ka maksātnespējas administratoru devums „nacionāļiem” nav nemaz tik nebūtisks. Apskatot Nacionālās apvienības ziedotāju sarakstu, ir redzams, ka kopš 11. Saeimas vēlēšanām apvienība un to veidojošās partijas kopā saņēmušas gandrīz 400 tūkstošus eiro. Šo trīs gadu laikā lielākais ziedotājs ar 35 tūkstošiem eiro ir bijis ar skandalozām publikācijām pazīstamais ārsts no ASV Aivars Slucis. Kopā gandrīz 30 tūkstoši eiro nākuši no Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles un viņa biroja darbiniecēm. No Lūša nākuši 25 tūkstoši eiro, no Sprūda – vairāk nekā 21 tūkstotis. Starp lielākajiem ziedotājiem atrodami arī maksātnespējas administratori Ilze Gulbe un Ēriks Spurelis. Ar šo nozari saistītie ziedojumi – gandrīz 65 tūkstoši eiro – veido aptuveni sesto daļu no Nacionālajai apvienībai ziedotā.

„Demogrāfijas ultimāts”

Maksātnespējas administratori nav NA politiķu iecienītākais sarunu temats. Daudz labprātāk viņi pievēršas, piemēram, demogrāfijas jautājumiem.

„Demogrāfijas ultimāts” turpina nest rezultātus – tā jaunākos datus par dzimstības pieaugumu sociālajos tīklos regulāri komentē NA. Šis vārdu savienojums bija aktuāls, pieņemot divus budžetus – „nacionāļi” draudēja to neatbalstīt, ja netiek panākta vienošanās par dzimstības veicināšanas pasākumiem. Lielākās domstarpības abas reizes bija starp „Vienotības” pārstāves Ilzes Viņķeles vadīto Labklājības ministriju un Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisiju. Galu galā Nacionālās apvienības nostāja, ka galvenais dzimstības stimuls ir pabalsti, lielā mērā ir svinējusi uzvaru. Par 20 procentiem tika palielināts bērna kopšanas pabalsts, nosakot, ka tas pienākas arī vecāku pabalsta saņēmējiem. Likums tagad paredz arī to, ka var izvēlēties saņemt vecāku pabalstu līdz bērna pusotra gada vecumam. Tāpat likumā nu ir iespēju bērna vecākam vienlaicīgi strādāt un saņemt 30 procentus no piešķirtā vecāku pabalsta.

Priekšvēlēšanu programmā gan ir vairāki solījumi, kurus izpildīt NA nav izdevies: progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tautas vēlēts prezidents, zaļās ekonomikas likuma izstrādāšana. Raivis Dzintars skaidro: partija koncentrējusies uz lietām, kur varot panākt rezultātu, kaut vai uzturēšanās atļauju būtiski ierobežojumi, kaut vai dzimstības atbalsta pasākumi, kaut vai Satversmes preambulas pieņemšana.

Žurnālista Māris Zanders uzskata: "Kas attiecas uz demogrāfiju, tur NA grūti ko pārmest, to viņi ir uzturējuši un izcīnījuši. Kas attiecas uz uzturēšanās atļaujām  - runu ir bijis vairāk nekā darīšanas. (..) Vienkārši lielīties priekšvēlēšanu periodā, ka ir bijuši milzu panākumi uzturēšanās atļauju tirdzniecības ierobežošanā nevar, jo šādu panākumu nav.”

Ko sagaidīt no Nacionālās apvienības?

Nacionālās apvienības premjerministra amata kandidāts šogad nu jau atkal ir Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle. Šī ir vismaz trešā reize, kad Zīle tiek virzīts premjera amatam. Pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām šo godu gan izpelnījās Gaidis Bērziņš, kurš neilgi pirms tam arī kļuva par NA līdzpriekšsēdētāju. Kāpēc apvienība atgriezusies pie Zīles vārda? Gaidis Bērziņš skaidro, lēmumu par premjera amata kandidātu pieņem apvienības valde un izvēle par labu Robertam Zīlem saistās ar lielo vēlētāju uzticību viņam Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Pirms četriem gadiem Nacionālā apvienība netika paņemta valdībā, aizbildinoties ar to, ka tās „vislatviešu” spārns esot pārāk radikāls. Tas varot radīt problēmas starptautiskajās attiecībās. Tomēr gan eiropeiskā Zīles būtiskā loma partijā, gan citi apstākļi pierādot, ka šīm bažām neesot bijis pamata, uzskata politologs Ivars Ījabs.

„NA pozitīvā nozīmē no jebkuriem Eiropas labējiem radikāļiem atšķir tas, ka viņi ir proeiropeiski,” norāda Ivars Ījabs.

Tagadējie NA reitingi rāda, ka būšana pie varas strauju „uzrāvienu” partijai nav devusi. Partijas līderi prognozēs par vēlēšanu rezultātu min 15 līdz 20 deputātu vietas Saeimā, lai gan vēl pagājušajā vasarā noskaņojums bija krietni kareivīgāks.

„Ar savu iespēju neizmantošanu,” ļoti konkrēts ir Māris Zanders, lūgts raksturot, ar ko viņam atmiņā būs palikusi Nacionālās apvienības darbība 11. Saeimas laikā.