Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Ainārs Šlesers, Ivars Godmanis, Aigars Kalvītis, Jānis Jurkāns, Jānis Straume, Vinets Veldre un Edgars Zalāns. Kas vieno šos cilvēkus? Jā, viņi visi kādreiz ir bijuši aktīvajā politikā. Un visi mēģina atgriezties Saeimā. Turklāt no vienas partijas. Tās nosaukums ir „Vienoti Latvijai”.

„Kad dzimtene briesmās, tad katram kroplim ir jānāk palīgā. Bet mēs visi veči vēl esam spēka gados un mēs vēl varam,” šis Jāņa Jurkāna izvilkums no “Kareivja Šveika” bija viens no spilgtākajiem citātiem šā gada jūlijā notikušajā preses konferencē. Tajā Ainārs Šlesers iepazīstināja ar savu domubiedru komandu – Jurkānu un citiem kādreizējiem dažādu partiju politiķiem, tostarp diviem bijušajiem premjeriem.

Nacionālais izlīgums

Vispirms, piesakot savu atgriešanos aktīvajā politikā, Šlesers un viņa partija nāca klajā ar nacionālā izlīguma ideju. Tā būtība ir vienkārša – abām lielākajām kopienām Latvijā būtu jāaizmirst par domstarpībām un jāmeklē kopīgais.

„Tas ir kaitīgi, ja mēs visi, kas šeit dzīvojam, un latviešu nācijai jo īpaši, ja mēs turpināsim vēlēšanas vinnēt ar radikāliem lozungiem „Latvieti, nepadodies!”, „Krievi nāk!” un es vēl minētu citus,” tā Ivars Godmanis pamato nacionālo izlīgumu. „Ja mēs turpināsim šo sistēmu, un partijas ir, kas to dara, tad mēs neko labu nepieredzēsim.”

Sākotnēji tika apspriesta pat iespēja, ka „Vienoti Latvijai” varētu startēt vienā sarakstā kopā ar sociāldemokrātisko partiju „Saskaņa”. Galu galā tandēms Šleseres-Ušakovs jau kādreiz ir veiksmīgi startējis Rīgas domes vēlēšanās. Un arī daļa no bijušajiem Šlesera poliskajiem līdzgaitniekiem, kuri nodibināja partiju „Gods kalpot Rīgai”, joprojām galvaspilsētā veido koalīciju kopā ar Nilu Ušakovu. Tomēr vienoties par kopīgu startu Saeimas vēlēšanās, acīmredzot, nav izdevies.

Vēlāk Šlesers nāca klajā ar tā saucamo ekspremjeru komandu.

„Ar mūsu pieredzi un mūsu zināšanām mēs esam gatavi cīnīties, startēt un pierādīt, ka mēs varam lietas darīt nedaudz savādāk, nekā to šobrīd dara esošie politiķi un esošā politiskā elite,” uzskata kādreizējais Tautas partijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis.

Galvenais uzsvars – nodokļu politika

Lai gan ”Vienoti Latvijai” joprojām uzsver, ka nācijas izlīgums ir ”tautas labklājības” priekšnoteikums, krietni plašāk savā programmā šī partija pievēršas iecerēm nodokļu jomā.

“Ir jācīnās nevis ar sekām, bet ar cēloņiem, un viena no problēmām ir augstie nodokļi. Neskatoties uz to, ka vidēji mūsu nodokļi nav tik augsti kā citās Eiropas valstīs, bet diemžēl mūsu uzņēmēji bieži ir nekonkurētspējīgi,” savas partijas piedāvājumu skaidro Šlesers. „Tāpēc mēs piedāvājām noteikt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 0% tiem, kas reinvestē attīstībā Latvijas ekonomikā, lai uzņēmēji neņemtu naudu ārā no uzņēmumiem, nepirktu dārgus auto un neinvestētu luksusa preču iegādē, piedāvājam palielināt kapitāla pieauguma nodokli no 10% līdz 20%.”

”Vienoti Latvijai” arī ir apņēmusies mainīt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību. Tikai nesen paaugstināto investīciju slieksni par ieguldījumiem nekustamo īpašumu iegādē partija vēlas jau atkal samazināt. Galu galā savulaik tieši Šlesers bija viens no tiem, kurš izdomāja un aktīvi aizstāvēja termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu pret ieguldījumiem ekonomikā un nekustamajā īpašumā.

Pozitīvisma kampaņas

Pirms 9. Saeimas vēlēšanām, 2006. gadā, izmantojot ar partijām šķietami nesaistītu cilvēku līdzekļus, tā dēvētās pozitīvisma kampaņas tika slavināts gan Šlesers, gan arī Kalvītis. Piebildes pie šīm reklāmām liecināja, ka tās apmaksāk dažādas organizācijas. Vēlāk gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, gan tiesas pieskaitīja šo kampaņu izdevumus abu politiķu partiju oficiālās kampaņas tēriņiem. Līdz ar to tika pārsniegts pieļaujamais aģitācijas tēriņu limits un nauda bija jāatmaksā valsts budžetā. Tomēr garās tiesāšanās beigās gan LPP/LC, gan Tautas partija likvidējās, paliekot valstij parādā. LPP/LC gadījumā tas bija aptuveni pusmiljons latu, savukārt Tautas partijai  - aptuveni viens miljons latu.

Kalvītis šo pārkāpumu un sodu joprojām neatzīst un uzskata to par liekulību.

„Runa ir par liekulību. Atvainojiet, es kā brīvas pasaules pilsonis, šīs valsts pilsonis, uzskatu, ka trešajām personām ir tiesības paust publiski savu viedokli. Tas, ka tika samudžināta konkrētā likumiskā bāze, kas pie tam kontrolēja un kontrolē attiecīgās drošības iestādes… tāpēc mēs tādā situācijā nonācām. Es līdz šai dienai neredzu nekādu pārkāpumu, ja kādi ārsti vai citi cilvēki teica labu vārdu par Ministru prezidentu vai mūsu partiju,” pārliecināts Kalvītis.

Apvienošanās līkloči

No pirmā acu uzmetiena “Vienoti Latvijai” savāktā bijušo politiķu komanda var šķist visnotaļ raiba. Un kāds var tiešām jautāt kas gan ir kopīgs bijušajam Tautas Saskaņas partijas vadītājam Jurkānam un kādreizējam “tēvzemiešu” priekšsēdētājam Straumem. Tomēr, ja paskatās tuvāk, tad jāatzīst, ka šī nebūt nav pirmā reize, kad Šlesers mēģina apvienot savā paspārnē šķietami atšķirīgas partijas un politiķus.

Viss sākās ar to, ka 2005. gadā Latvijas Pirmajai partijai pievienojās “Latvijas Ceļš”, kas tobrīd bija zaudējis iepriekšējās vēlēšanās un atradās ārpus Saeimas. Arī tad bija daudz jautājumu par abu partiju atšķirīgajām ideoloģijām. Toreiz kāds no “ceļiniekiem” kongresā šo apvienību nodēvēja par nabadzīgas līgavas aprēķina laulībām ar bagātu precinieku. Savukārt Godmanis 2005. gada oktobrī kopīgu startu ar Šlesera partiju nosauca par vienīgo “Latvijas Ceļa” iespēju atgriezties Saeimā.

“Cienījamie “ceļinieki”, es pazīstu daudzus labus basketbola spēlētājus, kas vēlāk ir kļuvuši par labiem spēles komentētājiem. Taču gandrīz nezinu nevienu, kas no komentētāja ir atkal pārtapis par labu laukuma spēlētāju. Un noteikti nezinu nevienu gadījumu, kad to ir spējusi izdarīt vesela komentētāju komanda. Taču ir viena iespēja mums atgriezties laukumā. Tā ir mums, “ceļiniekiem”, izveidot apvienību ar jau pašreiz spēlējošajiem, kas cīnās laukumā tagad,” tā tolaik savējos uzrunāja Godmanis.

Tā arī notika. Pirmās partijas un “Latvijas Ceļa” vēlēšanu apvienība 9. Saeimas vēlēšanās ieguva 8.5% vēlētāju balsu, jeb desmit Saeimas mandātus. Nākamajās, 10.Saeimas vēlēšanās Šlesera vadītā LPP/LC startēja kopīgā sarakstā ar Tautas partiju, apvienību nosaucot “Par labu Latviju”. Tai tika piesaistīti arī vairāki uzņēmēji. Šlesera pārstāvētais saraksts 10. Saeimā ieguva astoņas vietas.

Bet nepagāja ne gads un jau 2011. gada maijā, Saeima atteicās sniegt piekrišanu kratīšanas veikšanai Šlesera dzīvesvietā, ko tā dēvētās “Oligarhu lietas” ietvaros bija pieprasījis KNAB. Tas, savukārt, kalpoja par pamatu toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojumam Nr.2 par Saeimas atlaišanas rosināšanu.

Ārkārtas Saeimas vēlēšanās Šlesers savu partiju pārdēvēja par “Šlesera reformu partiju”, jo Zatlers, kurš netika pārvēlēts prezidenta amatā uz otro termiņu, savu partiju nodēvēja par “Zatlera reformu partiju”. Jau toreiz no Šlesera saraksta kandidēja arī Jurkāns. Tomēr šī partija vēlēšanās saņēma vien aptuveni 2% un 11. Saeimā neiekļuva.

Pieredze ir mūsu CV

Tagad, trīs gadus vēlāk, Šlesers ar Godmani un pārējo komandu mēģina atgriezties politikā, piesaucot pieredzi un kompetenci.

“Pieredze, kā saka, ir mūsu CV, un jūs to varat izvērtēt. Tas jau ir fakts,” pārliecināts Godmanis.

“Ticiet man, mēs esam visi pašpietiekami cilvēki. Un mēs varam nodarboties ar daudzām citām lietām. Man ir daudz bērnu. Šodien, paldies Dievam, man ir vairāk laika, lai veltīt savai ģimenei, bērniem. Bet ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs šajā grūtajā laikā varētu izdarīt visu, lai mūsu bērni dzīvotu Latvijā un nebrauktu prom,” tā Šlesers.

Biogrāfija gandrīz katram no “Vienoti Latvijai” vadošajiem kandidātiem ir visnotaļ gara. Šlesera vārds daudziem saistās ar sev lojālu cilvēku iecelšanu labi apmaksātos amatos un tā dēvēto “gāzi grīdā” politiku. Viņš pats gan kritiku noraida un uzsver, ka viņa laikā ir būtiski attīstījusies gan Rīgas lidosta, gan tūrisma nozare kopumā.

Kalvītis cita starpā tiek kritizēts par drošības likumu grozījumiem, kas tika pieņemti steidzamības kārtā, neieklausoties kritikā. Šie grozījumi deva valdībai pārlieku lielas kontroles iespējas pār drošības dienestiem. Toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šīs likuma izmaiņas nodeva tautas nobalsošanai, tādēļ Saeima minētās izmaiņas atcēla.

Jāņa Straumes vārds ir bijis piesaukts tā dēvētajā “Jūrmalgeitas” kukuļošanas skandālā, kur viņš it kā esot figurējis zem iesaukas “batjka”. Vēl pavisam nesen viņš arī tika pieķerts par braukšanu dzērumā.

Godmanis savulaik tika kritizēts par veidu, kā tika atlasīts un amatā iecelts nu jau bijušais KNAB vadītājs Normunds Vilnītis. Ne mazums diskusiju bija arī par Godmaņa valdības rīcību, pārņemot “Parex banku”. Prokuratūra gan nekādus pārkāpumus tajā nav saskatījusi.

Bijušais Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Vinets Veldre, būdams aizsardzības ministrs, dāsnu finansējumu esot izkārtojis sev sirdij tuvajiem zirgiem, toreiz rakstīja mediji.

Savukārt laikā, kad Edgars Zalāns bija reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, ministrijai pakļautā aģentūra bija nolēmusi jaunos skolas autobusus krāsot oranžā krāsā. Tā bija arī Tautas partijas krāsa. KNAB pārkāpumus nav atradis, bet aicināja turpmāk neizmantot valsts iepirkumos krāsas, kas varētu radīt asociācijas ar kādu konkrētu partiju. It sevišķi priekšvēlēšanu laikā.

Vai bijušo premjeru un ministru partijai “Vienoti Latvijai” izdosies iegūt vēlētāju atbalstu, būs zināms jau pavisam drīz. Jebkurā gadījumā šī nebūs pirmā reize, kad Šlesera pārstāvētais spēks pēdējā kampaņas brīdī iegūst labākus rezultātus, kā iepriekš prognozēts. Pagaidām gan reitingi šai partijai paredz vien 1,8% vēlētāju atbalstu.