Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Partiju dibinātāju skaita palielināšana rezultātu nedos, par partiju dibinātāju skaita palielināšanu varētu diskutēt, nevienprātīgi raidījumā Krustpunktā diskusijas dalībnieki raugās uz Valsts prezidenta ieceri piedāvāt nepieciešamo partijas dibinātāju skaitu palielināt no 200 līdz 500 cilvēkiem.  

Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Tomelis uzskata, ka tas nebūs risinājums partiju sistēmas stiprināšanai un „pirms vēlēšanām neatkārtosies Šlesera fenomens". Dibinātāju skaita palielināšana pēc Tomeļa domām nav īstais mehānisms, kā regulēt partiju veidošanu.

"Vienotība" ģenerālsekretārs Artis Kampars sākumā bilst, ka šis ir diskutējams jautājums. Viņš norāda, ka Latvijā dibinās politiskās partijas, kas ir trīs līdz piecu cilvēku dibinājums, ko ātri aizmirst. "Sabiedrība neredz, ka politiskās partijas nodarbotos ar izglītošanu, ar cilvēku iesaisti, tāpēc politisko partiju popularitāte ir tik zema," vērtē Kampars.

Vēlāk gan Kampars atzīst, ka ideja palielināt partiju dibinātāju skaitu ir pareiza, jo sīkpartiju ir par daudz. Arī otru priekšlikumu par partijas reģistrāciju pusgadu vai pat gadu pirms vēlēšanām Kampars vērtē atzinīgi, citādi uz katrām vēlēšanām veidojas kaut kas jauns, pienāk parlamentā un pazūd.

Partijas „No Sirds Latvijai” Saeimas deputāts Ringolds Balodis norāda, ka partijas dibinātāju skaita palielināšana nav jauns priekšlikums, bet necer, ka tas dos rezultātus. Partiju lomas palielināšana ir atkarīga no cilvēkiem. Cilvēki negrib iesaistīties partijās. Partijas reģistrācija gadu pirms vēlēšanām viņš salīdzina ar reklāmas aizliegumu televīzijā mēnesi pirms vēlēšanām, bet tajā pašā laikā valdošo partiju ministriem un deputātiem ir iespējas parādīties televīzijā. Šo ierosinājumu viņš saista ar valdošo partiju varas stiprināšanu.

Politologs Filips Rajevskis  vērtē, ka vēlētājs jau izdarījis lielu ieguldījumu partiju sistēmas stiprināšanā. Partijas, kuras saņem valsts naudu, ir tās, kas ievēlētas parlamentā. Vēlētājs precīzi katram parādījis vietu bez kādas stiprināšanas. Viņš arī uzskata, ka palielinot dibinātāju skaitu nacionālā līmeņa partijām, „jāvienkāršo lietas novados”. Tās varētu būt vēlētāju apvienības.

 Konstitucionālo tiesību jurists Edgars Pastars atzīst, ka no juridiskā viedokļa vēlētāju apvienība ir īstermiņa risinājums, kuram nav īsti pienākumu un nav arī ierobežojumu aģitācijā.

„Ja grib paplašināt vēlētāju apvienību darbības lauku, tad tās būtu jāinstitucionalizē līdzīgi kā „mazā partija”,” komentē Pastars.

Partiju pārstāvji atzīst, ka ir jānāk kopā, jādiskutē un jāvienojas par skaidru virzību un izmaiņas likumā būtu pareizākais risinājums.

Filips Rajevski gan piebilst, ka politiskā tradīcija paredz, ka "priekšlikumi tiks pietonēti priekš tiem, kuri ir pie varas. Tas ir normāli. Visi tiks uzklausīti, bet rezultātā tie, kas kontrolē balsis parlamentā, skatīsies no sava izdevīguma principa."