Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Latvijā ieviest bezmaksas augstāko izglītību ir pāragri, budžeta vietas augstskolās vajadzētu saglabāt, pārliecināti politisko partiju pārstāvji raidījuma Krustpunktā debatēs par augstākās izglītības kvalitāti.

Tālis Laizāns no partijas „No sirds Latvijai” norāda, ka finansējums augstskolām ir nepietiekams, to arī liecina viņa ikdienas pieredze Rīgas Tehniskajā universitātē.  Pilnvērtīgam finansējumam studentu apmācībām trūkst 60 procentu finansējuma. Protams, būtu nepieciešams palielināt valsts finansējumu. Būtu arī jāizvērtē, vai nav nesamērīgs skaits augstskolu un programmu, jāizvērtē kvalitāte, kā arī, vai darām visu lai pietiekami ātri būtu pieejamas inovatīvas programmas.

Partijas „No sirds Latvijai” pārstāvis uzskata, ka pāriet uz pilnībā no valsts finansētu augstāko izglītību Latvija nevar atļauties. Laizāns pieļauj iespēju, ka par mācībām maksātu visi, bet jāraugās, lai tas nepastiprina sociālo nevienlīdzību. Ideāla būtu situācija, ka augstskolas prastu piesaistīt līdzekļus no industrijas, no uzņēmējiem, prastu piesaistīt pētījumus.

Dana Reizniece-Ozola  no Zaļo un zemnieku savienības, ka problēma ir ne tikai finansējuma trūkums, bet arī studiju programmu sadrumstalotība. Viņa bilst, ka nav radikālu metožu piekritēja un neuzskata, ka būt jāpāriet uz maksas augstāko izglītību, ko jau piedāvāja Roberts Ķīlis, kad vadīja Izglītības un zinātnes ministriju. „Latvijas situācija, ka ir tik zems sociāli ekonomiskais attīstības līmenis un kad kaimiņvalstīs ir pieejama bezmaksas augstākā izglītība, tas būtu vieglākais ceļš kā jauniešus mudināt pēc skolas pamest valsti,” vērtē Reizniece-Ozola.

Viņa arī norāda, ka pilnībā bezmaksas austākās izglītības ieviešana būtu pārāk sasteigta, jo Latvijā „stipri klibo” studiju vietu plānošana. Arī viņa bilst, ka augstskolām jābūt dažādiem finansējuma avota.

Arī Nacionālās apvienības pārstāvis Ritvars Jansons piekrīt, ka jāsaglabā daļēji budzēta vietas augstskolās. Savukārt par vispārēju uz bezmaksas austāko izglītību varēsim, kad būs Somijas līmenis sasniegts. Viņš arī uzskata, ka valstij jāfinansē izcilības un  kvalitāte. Dokturantūras studijām jābūt pilnībā valsts finansētām, tad atlasa doktorantus pēc kvalitātes. „Galvenais – ja valsts dod līdzekļus konkrētām budzēta vietām, tad jābūt valsts pasūtījumam,” uzsver Jansons.

 Latvijas Krievu savienības pārstāve Irina Cvetkova norāda, ka piedāvājums ieviest bezmaksas augstāko izglītību ir populistisks. „Domājot valstiski, jāpaskatās, kur nepieciešamība palielināt budžeta vietu skaitu,  kur samazināt,” uzskata Cvetkova un bilst, ka jānodrošina nevis cilvēki ar augstāko izglītību, bet profesionāļi.

 Jānis Bordāns no Jaunās konservatīvās partijas atzīst, kamēr nav radīts sakarīgs pārmaiņu plāns situācija var palikt tāda, kāda tā ir šobrīd augstākajā izglītībā.  „Studenti ne vienmēr tiecas pēc izglītības dokumenta, viņi uzsāk studijas un pamet tās, tāpēc tās, kas ir par velti ne vienmēr strādā priekš studiju kvalitātes,” savus uzskatus skaidro Bordāns. Viņš uzskata, ka budžeta vietas šobrīd vajadzētu saglabāt un, vadoties no reāla plāna un pierādījumiem, jāvirzās uz modeli, kas uzlabotu sistēmu.

Lai vērtētu, kā labāk sadalīt šobrīd pieejamo finansējumu augstskolām Reizniece-Ozola uzskata, ka nepieciešama Nacionālās akreditācijas aģentūras izveide, kas stingrāk skatītu, kā tiek veidotas jaunas studiju programmas un virzieni Ministrija pārāk ilgi ar to čammājusies. Tas būtu jāizdara nākamā gada laikā. Reizniece-Ozola šo aģentūru iedāvā veidot uz Augstākās izglītības padomes bāzes.

Laizāns norāda, ka vajadzētu radīt iespēju studiju programmas mainīt bez lielām birokrātiskām procedūrām. Viņš arī uzskata, ka Latvijas augstskolās ļoti zaudēta kvalitāte