Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

„Rezidentūras vietu daudzums jārēķina, izejot no tā, cik vajadzīgs ārstu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi ne tikai Rīgā, bet arī reģionos," uzskata LU profesors, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas rezidentūras vadītājs Dainis Krieviņš.

Šogad Rīgas Stradiņa Universitātē un Latvijas Universitātē pamatstudijas beidz 280 topošie ārsti, bet rezidentūrā valsts apmaksā tikai 200 mediķu izglītošanu.

Krieviņš atzīst, ka abās augstskolās ir sagatavoti izcili jaunie ārsti, un žēl, ka šie cilvēki nedabūs vietas rezidentūrā. Tiesa, viņš norāda, ka varbūt ne vienmēr jaunajam ārstam jādabū kārotā vieta, jo gan ministrija, gan asociācijas plāno, kādi ārsti ir nepieciešami. Krieviņš arī bilst, ka ir virkne pamatstudiju absolventu nemaz nav gatavi studēt rezidentūrā.

Savukārt Veselības ministrijas priekšlikumu Latvijas Universitātei pašai finansēt to studentu, kas pamatstudijas apguvuši par maksu, rezidentūru, viņš dēvē par absurdu un populistisku.

Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece veselības politikas jautājumos Egita Pole skaidro, ka ministrijas priekšlikums LU pašai finansēt savu absolventu mācībām rezidentūrā radies, jo nav pilnas informācijas par šajā augstskolā apmācāmo skaitu. Dati liecina, ka kopā mācās tikai 78 studneti mācās par valsts budzēta līdzekļiem, bet tiek uzņemts liels skaits maksas studenti.

"Ja viņi veido to kopējo studnetu skaitu, kas pretendē uz iekļūšanu rezidentūrā, tad loģiski vajadzētu piedalīties arī rezidentūras finansēšanā," uzskata Pole.

Pole arī norāda, ka uz rezidentūras vietām vienmēr ir bijis konkurss, jo mācībām rezidentūrā piesakās arī tie ārsti, kas pamatstudijas beiguši iepriekšējos gados, arī ārsti, kas vēlas apgūt kādu citu profesiju. Ministrija ir iesniegusi jaunās budzēta iniciatīvās pieprasījumu finansēt vēl papildus 100 rezidentu vietas.