Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Jautājumu par sabiedrisko mediju finansēšanu un arī sabiedriskā pasūtījuma īstenošanu vajadzētu sakārtot pēc būtības, vērtē diskusijas dalībnieki raidījumā Krustpunktā. Papildus finansējums sabiedriskajiem medijiem ļautu pamest reklāmas tirgu.

Studijā diskutē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvis Gints Grūbe, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvis Augusts  Brigmanis, MTG Latvijas televīzijas un radio vadītāja Baiba Zūzena un Latvijas Radio valdes loceklis Jānis Siksnis.

Sabiedriskais pasūtījums plašsaziņas un kam pienākas to īstenot. Sabiedriskā pasūtījuma sūtība ir nodrošināt, lai televīzijās un radio būtu iespējami dažāds izglītojošo un analītisko raidījumu klāsts. Lielāko tiesu šī pasūtījuma pilda sabiedriskais radio un televīzija, bet likums ļauj līdz 15 procentiem no naudas, kas paredzēta sabiedriskajam pasūtījuma, konkursa kārtībā novirzīt komerckanāliem. Patlaban vairāki reģionālie komercmediji saņem kopā 8,6 procentus sabiedriskā pasūtījuma naudas, bet Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lēmusi, ka naudas jāpiešķir vairāk. Galavārds par to pieder Saeimai.

Augusts Brigmanis skaidro, ka viņš priekšlikumu par lielāku līdzekļu atvēlēšanu komercmedijiem sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai atbalstījis, jo atzīst visus medijus par vienlīdzīgiem, gan sabiedriskie, gan komercmediji veido sabiedrisko domu. Brigmanis atsaucas uz pētījumiem, kas rāda, ka liels sabiedrības atbalsts ir komercmedijiem, tad resursi ir jāpalieina, lai šie mediji varētu veikt sabiedrisko pasūtījumu.

Gints Grūbe norāda, ka sabiedrisko pasūtījumu primāri pilda sabiedriskie mediji un jau ar to, ka 15 procentus līdzekļu atvēl komercmedijiem šī pasūtījuma īstēnošanai Latvija ir unikāla Eiropā. Diskusijas laikā viņš arī atzīst, ka runa nav par saturu, bet naudu, ko iegūtu komercmediji, ja priekšlikums gūtu Saeimas atbalstu.

Jānis Siksnis atzīst, ka sabiedriskajiem medijiem ir komercmediji jāuztver kā atbalsts, sadarbībai ir jābūt un šāda prakse arī tiek īstenota pasaulē. Tikai šoreiz tiek jaukti kopā jautājumi par to, kas būtu jādara sabiedriskiem medijiem un ko dara komercmediji.

"Tā, kā es redzu sadarbību un kā tas pasaulē arī notiek, ir ka viss sabiedriskais pasūtījums ir koncentrēts sabiedriskajos medijos. Komercmedijus izmanto kā partnerus šī satura izplatīšanā," bilst Siknis un skaidro, ka Latvijas Radio jau runāts ar reģionālajiem medijiem Latgalē, kam labprāt piedāvātu LR4 ziņas, apzinoties, ka LR4 apraide vietām neaizsniedz klausītājus.

Baiba Zūzena vērtē, ka atbalsts vajadzīgs visiem medijiem, sabiedriskajiem un komercmedijiem. Viņa atzīst, ka koncerna MTG kanāli pretendēs uz valsts piešķirtajiem līdzekļiem, ja tādi būs sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai, un neuzskata, ka būtu nekorekti vai pretrunīgi saņem medijam līdzekļus no valsts, izveidot piedāvājumu un izplatīt to maksas apraidē.

“Mērķis ir sasniegt maksimāli plašu auditoriju ar konkrētiem vēstījumiem,” vērtē Zūzena.

Ziņu par šo jautājumu lasiet šeit.