Sabiedrisko mediju likums vajadzīgs. Koncepcijā vēl daudz nepilnību

Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

"Likums ļoti vajadzīgs, jo vairāki desmiti gadu ir aizvadīti sabiedriskajiem medijiem nepievēršot uzmanību," raidījumā Krustpunktā, diskutējot par sabiedrisko mediju nākotni, norāda Latvijas TV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte.

Taču gan Belte, gan Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš norāda uz dažādām nepilnībām Kultūras ministrijā piedāvātajā sabiedrisko mediju attīstības koncepcijā.

Aldis Pauliņš iesaka turpmākajā apspriešanas gaitā pastiprinātu uzmanību pievērst sabiedriskā pasūtījuma definīcijai un ko tajā ieveram. Kad vienojas par sabiedrisko pasūtījumu jeb sabiedrības uzdevumu, tam vajadzētu kļūt par mediju attīstības stratēģijas sastāvdaļu, kurai pretī jābūt tehniskām, finansiālām un administratīvām struktūrām, kas nodrošina šī sabiedriskā uzdevuma izpildi.

Pauliņš norāda, ka pārvaldības institūcija, kas koncepcijā tiek piedāvāta ar plašām funkcijām, būtu jānošķir. Tāpat pēc viņa domām riskanti ir tas, ka virs sabiedriskajiem medijiem ir atsevišķa iestāde ar plašu pilnvaru loku, ietekmi uz valdes lēmumiem un redakcionālās padomes lēmumiem.

Belte analizē, ka piedāvātā koncepcija ir mēģinājumi padarīt redakcionālo darbu neatkarīgāku, saimniecisko darbu patstāvīgāku. Viņš vēlas akcentēt, ka ideālā pasaulē ar šādu likumu varētu strādāt. Tas ir pareizi izdomāts. Sliktums ir tas, ka reālā pasaule un praktiskā pieredze ir tāda, ka šos likuma pantus varētu eleganti izmantot pret sabiedriskajiem medijiem, veidojot mākslīgus konfliktus iekšienē.

Vēl viņš norāda, ka viens no vājākajiem likuma punktiem saistīts ar ombuda izveidi, kā arī diskutējams jautājums par finansējumu. Vajadzētu veltīt uzmanību sabiedriskā medija finansējuma neatkarības jautājumam.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāte Lolita Čigāne kā pozitīvo jaunajā koncepcijā atzīmē nošķīrumu, ka sabiedriskajiem medijiem būs sava uzraudzības padome, arī ombuda izveidi viņa vērtē pozitīvi. Tajā pašā laikā kā negatīvo viņa min, ka paredzētas pārāk daudz augstas amatpersonas, kas vadīs sabiedrisko mediju darbu - 13 sabiedrisko raidorganizāciju padomes locekļi un ombuds.

Krustpunktā diskusijā par sabiedrisko mediju uzraudzību nākotnē un to, kā būtu jāizrauga padome, kas atbildēs par sabiedrisko mediju darbu piedalās arī Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.