Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

"Grūti prognozējams, vai Singapūra nākotnē turpinās līdzšinējo attīstības ceļu. Visticamāk tā tiks pārveidota par sabiedrību, kas vairāk līdzinās tipiskai Eiropas valstij nekā tam, kas Siggapūra bija vēl pirms dažiem gadiem," atzīst "Providus” pētniece Iveta Kažoka raidījumā Krustpunktā.

Singapūrā visu pagājušo nedēļu bijušas sēras. Tur 91 gada vecumā miris tās ilggadīgais vadītājs un vēsturiski ļoti pamanāma persona – Lī Kuanju. Viņš vienu atpalikušu pilsētvalstiņu īsā laikā padarīja par tik spēcīgu valsti, ka daudzi to nosaukuši par pasaules brīnumu.

Kažoka skaidro, kad sabrūkot britu koloniālajam režīmam Singapūra vēlējās būs vienā valstī ar Malaiziju. Lī Kuanju jau tobrīd bija Singapūras premjerministrs un viņš redzēja Singapūras tālāko attīstību kopā ar Malaiziju. Bet bija etniska problēma: Singapūrā lielākoties dzīvoja ķīnieši, bet Malaizijā otrā malaji un arī daži bagāti ķīnieši. Malaizieši bažījās, ja tik stingra personība kā Li Kuanju būs vienā federācijā ar viņiem, viņš pārņems vadības grožus.

Singapūru izsvieda no federācijas. Lī Kuanju tajā brīdī neredzēja, kā var tāda maza valstiņa, kas ir atkarīga no Mailaizijas resursu ziņā, izdzīvot viena pasaulē, naidīgu valstu ielenkumā ar sašķeltu sabiedrību. Izrādās, ka var.

Šobrīd Singapūra ir viena no top piecām pasaules labklājības sabiedrībām. Lī Kuanju un Singapūras stāsts parādīja, ka var attīstīties strauji arī tad, kad nav nekā, ir tikai sašķelta sabiedrība. "Gudras un pārdomātas politikas rezultāts, kas absolūti nebija pašsaprotami," bilst Kažoka.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis norāda, ka Singapūrā demokrātija ir ļoti ierobežotā formā, tik, cik to atļauj valsts un valsts to atļauj minimāli. "Singapūras gadījumā jāņem vērā, ka runājam par viena līmeņa pārvaldi, tā ir valsts, kas vienlaicīgi ir arī pilsēta," norāda Cepurītis.

Singapūras modeļa pamats, ko arī tā cenšas eksportēt, valsts un arī partija spēj iedzīvotājiem garantēt zināmu labklājību, iemainot to pret demokrātiskām vērtībām.

Valsts jau no mazām dienā atbalsta un motivē labākos, apmaksā mācībās ārpus Singapūras. Tāpat nemitīgi tiek uzturēta konkurence, mudinot izglītoties, veidot uzņēmumus, vai arī piesaistot labākos no citām valstīm. Singapūrieši paši atzīst, ka labāk pārceltos uz dživi mierīgākā valstī.