Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Stūra māja ir jāsaglabā. Tā ir ēka, kurā vajadzētu runāt par mūsu vēsturi, par Latvijas 20. gadsimta vēsturi, viennozīmīgi atzīst diskusijas dalībnieki raidījumā Krustpunktā. Neveikls klusums iestājas mirklī, kad izskan jautājums, kuram būtu jāuzņemas iniciatīva par šīs ēkas attīstību un sakārtošanu.

Valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols skaidro, ēkās pagrabstāvā un pirmajā stāvā tiks veikta ēkas arhitektoniski mākslinieciskā izpēte. Tāds ir Valsts Kultūras aizsardzības pieminekļu inspekcijas uzstādījums Ir arī ieplānoti darbi, lai ievilktu apkuri šajos stāvos. Par pārējiem stāviem valsts iestādēm intereses nav, bet “privātiem neatdosim. Šai mājai ir tik interesanta un ilga vēsture, ka tas būtu grēcīgi,” norāda Tols.

Tam, ka ēkai jāpaliek kā valsts īpašumam piekrīt arī Jānis Reirs, Saeimas budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs. Atšķirīgs uzskats ir Gintam Grūbem, Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas tematiskās līnijas „Brīvības iela kuratoram. Viņš uzskata, ka šis gads, kad ēku atvēra apskatei, parāda virzienu, kā būtu jāattīsta stūra majā, jo katram  ir personisks atmiņu stāsts, kas saistās ar attiecībām ar 20. gadsimtu. Tas skar kas katru ģimeni. "Tas ir saturiskais virziens, kurā Stūra māja tālāk attīstāma. Vai tā ir privāta, vai publiska partnerība, tas jau sekundāri, norāda Grūbe.

Okupācijas muzeja biedrības valdes loceklis un projekta „Izstaigā Stūra māju viens no autoriem Rihards Pētersons vērtē, ka nebūtu šī gada notikumu, ko iekustināja Rīga 2014, Stūra māja arvien stāvētu auksta un tukša. Viņš aicina attiekties no jēdziena “muzejs” saistīšanu ar šo ēku. Tas būs piezemēti. “Ja saprastu, ka stāsts par Stūra māju ir stāsts par mums pašiem, par mūsu valsti, sabiedrības līdzdalību, ta sarpastu, ka te ir nevis muzejs, bet kaut kas krietni vairāk,” bilst Pētersons.

Visatturīgāk par Stūra mājas nākotni spriež Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns. Viņš apstiprina, ka vēsturisko notikumu vieta – pagrabi un pirmais stāvs būtu jāsaglabā publiski pieejama, tāpēc cer saņemt finansējumu no valts šīs ieceres īstenošanai. Ieminoties par šīs ēkas saglabāšanu, uzturēšanu un arī saturisko piepildījumu, visi skati vēršas Kultūras ministrijas virzienā, bet šajā mirklī jau tas ir jautājums par resursiem.

Diskusijas dalībnieki uzskata, ka Kultūras ministrijai vienai nebūtu jāuzņemas atbildība par šo ēku. Jānis Reirs sola "aiznest" uz koalīcijas partiju diskusijām Ginta Grūbes ieteikumu iekļaut jautājumu par Stūra mājas likteni nākamās valdības deklarācijā. Savukārt Jānis Garjāns solās nodot Kultūras ministrijas vadībai ziņu par dažādiem ierosinājumiem, kas izskanēja raidījumā arī no klausītājiem, saistībā ar atbildību par Stūra māju un saturisko piepildījumu