Runājot par to, ka Jēzus ir mīlestība, cienījamiem mācītājiem piemirsies, ka Jēzus mīlestība arī izpaudās ļoti "masīvi" - ne jau ar maigiem vārdiem viņš no tempļa izdzina naudas mijējus un tirgotājus, apgāzdams viņu galdus. Mateja evaņģēlija 23.nodaļa laikam šiem draudžu ganiem cenzēta. Šķiet, ka viņi paši Bībeli neuztver nopietni, bet tikai kā ierosmi savām personiskajām filosofijām.

Tādā baznīcā kā pašlaik Latvijā, Dievs nedzīvo. Gandrīz vai jādodas atpakaļ pie senču ozoliem....

Kristus ir Baznīcas galva. Bet ko kas saprot un sauc par baznīcu, un, kas tur dzīvo? Tas ir apspriežams jautājums. Mana Baznīca ir Baznīca, tur dzimst, aug, ienāk un iziet ļaudis, kas grib būt tuvāk Kristum. Baznīca nav veikals, pakalpojumu birojs vai viensēta, kuru veido kā un kam ienāk prātā.
Var jau mērkaķoties un spēlēt baznīcu, spēlēt rituālus, izspēlēt diskusijas, lietot lielus lozungus. Pielūgt ozolus un griestus, bet var arī bīties Dieva, dzīvā Dieva, kas atklājies Jēzū Kristū caur Svētajiem Rakstiem.
Var tos izsmiet un var rāt, var bļaut uz Dievu un izdancināt kā puišeli mamma, bet par katru darbu nāksies atbildēt, varbūt ir lietas un darbi, ko nedarīt. Slavenais zinātnieks, kas teju kā stājies Radītāja priekšā ir savas atbildes saņēmis, katram sava kārta, nešaubies - ozoli tur lielu lomu nespēlēs.

Jāni Vanagu vienu no diviem oficiāliem kandidātiem 1993.gadā oficiāli un godīgi LELB sinodē vairākums ievēlēja par arhibīskapu. Viņš teica, ka neordinēs sievietes jau tajos gados, un nebija tas nekāds noslēpums. Sievietes neordinēja arī pirmais arhibīskaps Kārlis Irbe, ja jau atsaucamies uz kaut vai Latvijas ev.lut.baznīcas vēsturi.
Arhibīskaps G.Tūrs 29.02.1968 vēstulē prāvestiem, informējot par 23.03.1968 Sinodi, norāda, iecirkņu Sinodēs būtu apspriežams jautājums par sieviešu ordināciju, pamatojot to ar mācītāju trūkumu un Zviedrijas, Somijas un daļas Vācijas baznīcu attiecīgu pieredzi.
Tikai 1975. gada 28. jūlijā Konsistorijas paplašinātajā sēdē arhibīskaps J. Matulis AKTUALIZĒJA jautājumu, ka visās Baznīcās jau ir sieviešu ordinācijas.(?) Bet svarīgākais arguments varēja būt, ka ordinēt sievietes bija jau sākusi Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas. 1974. gadā jau tika ordinēta Agnese Pone, kura bija LELBĀL (ne Latvijā) pirmā ordinētā sieviete. Un tikai Matuļa personīgi motivētai aktivitātei turpinoties 1975. gada 23. augustā Latvijā Rīgas sv. Jāņa baznīcā ordinē pirmās 3 sievietes. Nāk arh. Mesters šo Matuļa iesākto praksi personīgi neturpina, bet ordinētās sievietes neizraida, pret tām nevēršas. Sievietes atkal ordinēt turpina arh. Gailītis. Īsi kalpo , mirst, ir ārkartas vēlēšanas Sinodē. Vanags no 1993.gada sievietes neordinē.
Linard, kā tu būdams ordinēts 1995.gadā vari ēterā teikt, ka ienāci Lelb, kā jaunais mācītājs, kurā ordinē sievietes. Bet fakti liecina par pretējo, kā citas puspatiesības vēl no tā ko tu saki par Lelb publiski.

Iespējams un arī neiespējams, ka Linards to akcentēja, Imelde Podiņa. Tik Dievs redz, kas viņam sirdī urda. Diemžēl Pasaules luterāņu federācija nav Baznīcas stūrakmens un vienīgā luterāņu sadraudzības kopa pasaulē, kā to grib pasniegt Simanovičs un Rozentāls. Bez luterāņu koncentrācijas Āfrikas kontinentā tā saucamā Pasaules luterāņu federācija ir uz izmiršanas finiša taisnes. Nu nevar viņi bez konservatīvā spārna, kur ir un tiek sludināts Kristus Vārds. Augošās draudzes ne tuvu nav pamatvadlīniju piekritējas, kādas bīda šī federācija. Vanags jau reiz rakstīja kā tiek bīdīta doma par attiecībām un laulību šajā federācijā, un līdzīgi ir ar sieviešu ordināciju. Šaubos, vai tur pamatā un cieņā ir Kristus mācība, Luteriskās apliecības utt.. Kas tad ir luteriskā identitāte? Politisks un ideoloģiski naudīgs vējiņš, kas pūš, vai stūrakmens Kristus, kas ir Baznīcas galva, ne federācijas utt.

Tad jau sanāk, ka Lelbāl maina savus tikumus un paradumus, praksi svētdarbībās, maina teoloģiskās paradigmas un prakses, to netieši bet iepilina Latvijā, daži spiedienu neiztur (Matulis), bez visai teoloģiska pamata sāk ordinēt sievietes, atmetot bibliskos pamatus, tā vietā Lelbāl caur teloģijas fakultātes pasniedzējiem iespraudeņem postulē, ka paši prot labāk visu izskaidrot un saprast ne kā stāv rakstīts un apstiprināts Baznīcas satversmē. Un šodien te Indulis Paičs, te Simanovičs un pat Rozentāls kaut ko runā, ka negrib neko mainīt Lelb, bet palikt kā bija. BET KĀ TAD BIJA??? nu, ja tā pavisam godīgi. Nav brīnums, ka Lelbāls ārdās mēdijos un zākā Lelb, un to dara arī tie kas apstrādāti. Nu kā tad var apvienot to, kas pirmie uzsākuši nošķelšanos un svešu, neteoloģiski balstītu praksi? Paldies, arh. Vanaga kalpošana ir svētīta, bet skauģiem ir grūti, ka varu Dievs devis Vanagam.

Kristus Jēzus arī ir panaivs, un ''frāžu drillētājs'' daudzu tūkstošu gadu garumā;) Tevi mīlot, Viņš tāds;)

Luterāņu baznīca sāk iet vecajos Rietumos iestaigāto ceļu.Vispirms saplēšas baznīckungi.Pēc tam šķeļas draudze.Pēc tam katrs apmeklē baznīcu pēc savas gaumes.Pēc tam jaunās baznīcas piedzīvo finansu bankrotu.Katoļi pagaidām liek likmi uz savu senatnīgumu un politisko kreisumu,vienlaikus cenšoties novērst"trūkumus".Pagaidām viņiem ir bingo.Ka vēl nepārdzīvo protestantus.

Acīmredzams ir Latvijas Radio atbalsts neoliberālistu ideoloģijai (Latvijā: soross, Delna, Providus, "kustība par"). Neviens no maniem jautājumiem par neoliberālismu saistībā ar LELB netika nolasīts.

Ārprāts, cik glumjš ir šis Kaspars Simanovičs! Neks netiek pateikts tieši,, viss aplinkus, Pretīgi.

Jūs, žurnālisti, neesat spējīgi nošķirt filosofiju, politikas teoriju no teoloģijas. Tā ir liela nelaime, ja neizglītots cilvēks gūst varu. Piemēram, žurnālists izmanto valsts plašsaziņu, lai sludinātu savu privāto ideoloģisko pārliecību, kura ir būvēta uz emocijām, bet nevis uz akadēmiskām zināšanām. Šāds idiotisms šodien notiek Latvijas valsts plašsaziņā - Latvijas Radio. Latvijas Radio šobrīd vada cilvēks ar noteiktu ideoloģisku pārliecību, proti, Latvijas Radio vadītāja ir neoliberālas ideoloģijas pārliecināta aizstāve. Daudzi raidījumi, pēc tam, kad ši vadītāja uzsāka darbu, - ir izteikti neoliberālisma ideoloģijas emocionāli virzīti. Vai valsts plašsaziņā strādājošiem žurnālistiem ir kaut mazākā sajēga par mūsdienu ideoloģijām? Vai žurnālisti izprot kādas ideoloģijas šodien šodien cīnās par mūsu zemītes pārvaldīšanu? Vai žurnālisti ir kaut ko dzirdējuši par šādām ideoloģijām un to totālo nesaderību? Proti vai jūs esat dzirdējuši par angloa-merikānisko analītisko filosofiju (neoliberālisms/ pārspīlēts individuālisms). par Eiropas kontinentālo filosofiju (konesrvatīvisms, diametrāli pretēja neoliberālismam), par Krievijas filosofiju (šodien tā ir "ruskij mir" filosofija, pārspīlēts kolektīvisms). Vai jūs, žurnālisti varat brīvi pārvietoties filosofijas, reliģiju un politikas laukos, lai saprastu LELB lietas būību?