Pamazām kļūst pretīgi klausīties sudrabu. Ja VK laikos viņu pat cienīju par paveikto darbu, tad tagad, politiķes laikā, redzu, ka šis cilvēks nav spējīgs funkcionēt ārpus dzelžainiem priekšrakstiem, pašinterpretēta likuma burta, kaut kādas funkciju un rīcības ierobežojumu stingras sadales. Viņā nav ne miņas no domas brīvības vai kritiskas attieksmes pret lobētiem likumiem, kas pieņemti kāda interesēs! Viena vienīga, ērta pakļaušanās priekšrakstiem, jo tas neuzliek pienākumus un atbrīvo no atbildības. Marionete.
Likumus pieņem cilvēki, tie nekrīt no gaisa, un cilvēki mēdz būt pērkami, negodīgi, stulbi. Tādēļ ne visi likumi sasniedz savu mērķi - attīstīt un uzlabot valsti. Ja likums bremzē tiesiskumu un atklātību, tas nekavējoties jāmaina, nevis tam jāpakļaujas ar saucienu "es nepārkāpšu likumu!" Oligarhi, prihvatizētāji, u.c. gan pārkāpj visu pat nemulstot, bet iesēdināt viņus nekādi nevar, jo tiesībsargājošie no izmeklētājiem, prokuroriem līdz tiesnešiem un ParlamIzmKom paši sev uzlikuši izdomātus iemauktus, sasējuši rokas, aizbāzuši ausis un atslēguši veselo saprātu, lai tikai, nedod Dievs, nepārkāptu kādus tur labās uzvedības priekšrakstus attiecībās ar šiem neliešiem. Ceru, ka sudraba sevi ar šiem 4 gadiem ir aprakusi un nekad, nekad vairs likumdevējā neiekļūs, lai gan, diemžēl, savu ļauno darbu viņai ir izdevies paveikt.

tomēr tā nav veca zupa,ja nekas neiet uz priekšu?