Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Par spīti visam, Eiropā ir vienota nostāja pret Krieviju, ir vājie posmi, un Krievija meistarīgi izmanto Eiropas valstu vājās vietas, atzīst diskusijas dalībnieces raidījumā Krustpunktā.

Ukrainas notikumi, saspringtās attiecības ar Krieviju izrādījies lielisks lakmusa papīrs tam, cik vienota patiesībā ir Eiropas Savienība. Ekonomiskās problēmas Eiropā šo vienotību drupina vēl vairāk, bet to labprāt izmanto Krievija. Kādi ir vājie ķēdes posmi vienotajā Eiropā, kā tie ietekmē attiecību veidošanu ar Krieviju un Eiropas drošības politiku, diskutē Eiropas lietu komisijas vadītāja Lolita Čigāne un Latvijas Radio korespondente Briselē Ina Strazdiņa.

"Par spīti visam, attiecībā uz Ukrainas notikumiem, Eiropa ir nodemonstrējusi apbrīnojamu vienotību. Patiešām vienošanās par ātri ieviestām konkrētām sankcijām ir tomēr panākta. Tas bijis ļoti būtisks signāls Putinām. Domāju, ka viņš kaut ko tādu nebija gaidījis," uzskata Čigāne.

Strazdiņa vērtē, ka  "visos līmeņos un institūcijās Eiropā ļoti nopietni skatās uz situāciju Ukrainā. Tā ir ļoti svarīga Eiropas ārpolitikas daļa, arī ekonomiku skar šīs problēmas".

"Eiropas Savienība ir izcīnījusies līdz kopīgai nostājai, bet ceļš samērā akmeņains, jo dažādām valstīm ir dažādas attiecības ar Krieviju un ir grūti pieņemt lēmumus, kas “sit pašām pa kabatu”," komentē Strazdiņa.

Eiropas valstu pārstāvji atzīst, ka ir normāli, ka valstīm ir ļoti dažādas vēlmes un intereses, ka ir grūti vienoties, bet galvenais, ka vienošanās ir panākta.

"Krievija ļoti meistarīgi izmanto katrai valstij piemērotu pieeju, ļoti meistarīgi analizē katras valsts vājās vietas, analizē iespējamos manevrus un manipulācijas vājās vietas. Tā ir ļoti meistarīga skaldi un valdi taktika," komentē Čigāne.

“Piekrītu, ka Krievija rūpīgi ļoti augstā līmenī analizē katras valsts portretu un psiholoģisko un ekonomisko stāvoklis. Vai Eiropa apzinās Krievijas rīcību? Lielā mērā apzinās. (..) Arī attiecībā uz sarunām par kopēja medija veidošanu, lai cīnītos ar Krievijas propagandu, šī sapratne ir, ka ķīļi tiek dzīti vājajās vietās,” atzīst Strazdiņa. "Jautājums, vai aizstāvot savas nacionālās intereses, valstis to gribētu paust publiski."

Runājot par krievu mediju ietekmi Eiropas Rietumos, Strazdiņa min interesantu piemēru - tikšanos ar Puškina mantiniekiem, kuri dzīvo Briselē un ar satelītantenas palīdzību uztver visas Krievijas programmas. Viņi intensīvi skatās Krievijas programmas, un viņu doma ir ļoti iespaidota no Krievijas kanāliem.

"Līdzīgi ir arī citās valstīs. Mums Latvijā tas aktuālāk, jo esam arī tīri fiziski tuvāk Krievijai," vērtē Strazdiņa.