Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

"Prezidenta jautājums ir tieši sajūgts ar valdību, līdz ar to ar attiecībām koalīcijām. Ja prezidents ir no kādas politiskas partijas, viņiem jāizspēlē sarežģīta politiska spēle, kur jāparedz katrs nākamais partnera vai pretinieka gājiens," Krustpunktā komentē Anita Daukšte no "Neatkarīgās Rīta Avīzes".

Partijas "Vienotība" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa intervijā raidījumā Krustpunktā, atzina, ka šobrīd Valsts prezidenta kandidāti tiek meklēti ārpus partijām, jo "par partijas cilvēku, godīgi sakot, būtu vienoties grūti".

Daukšte uzskata, ka "nav pareizi, ka Latvijas sabiedrībā politisks prezidents ir teju tabu tēma, kur katrs saskata „zemūdens akmeņus”." Viņa bilst, ka tā ir nepietiekoši nobriedušas demokrātijas pazīme skatīties uz šo jautājumi šauri politiskas vai nepolitikas personības piemērotībā.

"Prezidenta izvēlē būtu jāsamēro ar to politisko situācija, arī ārpolitisko situāciju, kurā atrodas visa valsts, iekšpolitisko, ekonomisko situāciju. Ir jāsaprot, kas galu galā ir vairāk piemērots. Vai šajā situācija varam uzticēt reprezentēt valsti cilvēkam, kas nav izgājis vēlēšanu sietu," atzīst Daukšte.

Viņa arī uzskata, ka nepolitiska prezidenta meklējumi ir viens sarunu raunds, pēc kura atgriezīsies pie partiju pārstāvjiem.

Eduards Liniņš no Latvijas Radio bilst, ka līdzšinējā pieredze to neliecina. Liniņš arī uzskata, ka Valsts prezidentan vajadzētu būt saistītam ar kādu politisku spēku.

"Kad rakstīja Satversmi, kad veidojās pirmās Latvijas brīvvalsts politiskā sistēma, nevienam ne prātā nevarēja ienākt, ka prezidents varētu būt bez nopietnas politiskās pieredzes," norāda Liniņš.

"Runājot par jauno Latviju, tas ir cits gadījums," turpina LIniņš. "Par politisko pieredzi atjaunotajā Latvijas Republikā ir problemātiski runāt, ja tāda pieredze ija, tā bija trimdas pieredze, padomju pieredze vai salīdzinoši neilgā pieredze darbojoties Tautas frontē un līdzīgās jaunās organizācijās."

"Vienīgā iespēja, kā izvirzīt cilvēku, par kuru arī sabiedrībai būtu pārliecība, ir ņemt  viņu no tādas vai citādas politiskās vide," vērtē Liniņš. "Iespējams, ka mūsu Eiropas Parlamenta vai Eiropas struktūrās strādājošie politiķi ir labi kandidāti, Viņi ir jau mazliet distancēti no Latvijas politisko partiju šaurām interesēm un tā pieredze, kas gūstama Eiropas Parlamentā, arī ir neatsverama."