Filma pievērš uzmanību kādai ļoti sāpīgai problēmai – bez ģimenes palikušajiem bērniem, kuru Latvijā ir vairāk nekā 7000 un kuru dzīvi pozitīvi varētu izmainīt nokļūšana gādīgas ģimenes paspārnē.

Filmas autore šo problēmu izjūt īpaši saasināti, jo pati savulaik piedzīvojusi ļoti skarbu bērnību, un ir pateicīga cilvēkiem, kas viņu kritiskā brīdī izglāba.