Mantoti no vecmāmiņu pūralādēm,  darināti pēc muzejos  skatāmiem paraugiem vai piemēroti mūsdienīgām tendencēm, tautastērpi ir  neatņemama dziesmu un deju svētku sastāvdaļa. Tie ir šo svētku vizuālais kods

„Mūsu tautastērpa vērtība ir šī tērpa meistara darba smalkums, izšūšanas tehnika un tērpa nokomplektēšana,” lūkojot izstādes „Latviskās dvēseles raksti” tautastērpus, saka Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena. Ar viņu, tautas daiļamatu meistari Ausmu Spalviņu un audēju Aiju Mālkalnu saruna par tautastērpu tradīcijām, to valkāšanu un darināšanu.

„Tautiskajam tērpam labi jāizskatās - tam jābūt atbilstošam mūsdienu  estētikas prasībām. Jeb kā teica 19. gadsimta nogalē: jāatbilst sava laika daiļuma garšai,” tā savā grāmatā „Dziesmu svētki un tautiskā tērpa attīstība  Latvijā 19. gadsimta beigas un 20.  gadsimtā” raksta vēstures zinātņu doktore,  Latvijas vēstures institūta, Etnoloģijas nodaļas pētniece Anete Karlsone. Par šī daiļuma garšu gan vēsturē  gan šodien un kā Dziesmu un deju svētku tautastērpi cauri laikiem ir mainījušies un attīstījušies, stāsta Latvijas vēstures institūta, Etnoloģijas nodaļas pētniece Anete Karlsone.

Tautas deju ansamblis „Vektors” dejotājas rāda kādus tradicionālus un stilizētus vainagus viņas pašas darina, bet par modernām vēsmām tautastērpos runā grupas ”Tautumeitas” dalībniece Asnate Rancāne.