Pirmajos svētkos Dziesmu svētkos no 45 koriem – 23 ir vīru kori. 79 % ir vīru balsis. Otrajos svētkos jau 71%. Mūsdienās proporcija ir atšķirīga. Vīru kori 24 Latvijā, dziedātāju skaits ap 700 vīru, pieskaitot arī jaukto koru vīrus, proporcija ne tuvu nebūs tāda kā sākumā,” tā par vīru balsīm kopkorī raidījumā "Dziesmu un deju svētki. Tradīcija un jaunrade" stāsta Dzintara Ģilba un Mārtiņš Klišāns.

Uz 2018. gada Dziesmu un deju svētkiem ejot, mēs skatīsimies uz priekšu – nākotnē un atpakaļ – pagātnē. Mēs meklēsim tradīciju un jauno. Un sākumu. Un sākums dziesmu svētkiem meklējams vīru kopdziedāšanas tradīcijās Vācijā, Austrijā un Šveicē. Skaidrojam, kāda ir vīru koru vieta dziesmu svētkos: no pirmajiem vācu sabiedrības Mūzikas jeb Daugavas svētkiem 19. gadsimta vidū līdz vīru koru kopkorim valsts simtgades Dziesmusvētkos. Sarunājas vīru kora „Gaudeamus” mākslinieciskais vadītājs un diriģents Ivars Cinkuss, Dziesmu svētku noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs un diriģents Mārtiņš Klišāns, „Rīgas Biržas” vīru kora diriģents Kaspars Vēvers un Rakstniecības un mūzikas muzeja pētnieks Dzintars Gilba.

"Pirmajos Dziesmu svētkos 1873. gadā vīri dzied divas Baumaņu Kārļa oriģināldziesmas un arī dzied Jāņa Cimzes “Rīga dimd” apdari, kas mūsdienās ir pierasta kā jauktā kora repertuārā," atklāj Dzintars Gilba.

Visvairāk dziesmu svētkos dziedātas ir šādas trīs dziesmas: septiņas reizes ir dziedāta “Lūk, rozes zied”, astoņas reizes “Strauja upe” Vīgneru Ernesta apdare un astoņas reizes, ieskaitot arī gaidāmo svētkus, skanējusi “Mūžu mūžos būs dziesma”.

Apmēram pirms gada ir izveidots jauns vīru koris Latvijā. Dziesmu svētkos gan tas nepiedalīsies. “Nejaušības rezultātā radies kolektīvs. Klasiskā izskatā nav koris. Mēģinām veidot projektu kori. Viss sākuma stadijā,” tā par pašu jaunāko vīru kori Latvijā, Rīgas biržas vīru kori, atklāj tā diriģents Kaspars Vēvers.

“Jābūt labai kompānijai, lai sapulcinātu vīru kori, ja vēl kvalitatīva mūzika klāt, tad puiši pavelkas uz vīru koru mūziku."

“Man vīru kora skanējums un pašam dziedot vīru korī, sajūtas ir tādas, kādas nevar dabūt nevienā jauktā korī. Tā ir augstākā muzikālā bauda, kas var būt muzicējot. Fenomens skanējumā, akordu salikumi, kopējā rezonēšana. Tur tāds spēks ir,” atzīst Mārtiņš Klišāns.

“Skaņu amplitūda, dinamiskā amplitūda, reģistru amplitūda vīru korim ir vislielākā. Tādu nevar dabūt neviens cits koru veids. Dinamiskā amplitūda no trīs piano līdz līdz trīs forte tā ir tāda spēka attīstība, ko nevar dabūt neviens jauktais, ne sievu koris. Tas veido īpašu skanējumu, protams, pie kvalitatīva rezultāta,” uzskata Ivars Cinkuss no nosmej “Visas sievietes fascinē, ka veči dzied forte. Viņi var dziedāt šķībi, bet vienmēr dabūs aplausus.”

“Mani fascinē, ka akordu salikums ir šaurāks nekā sieviešu vai jauktajiem koriem, tas liek komponistiem izteikties lakoniskāk un varbūt ne tik izskaistināti. Kodolīgāk izsakās, tiešāk uzrunā,” analizē Kaspars Vēvers.

“Mūsdienās skaidri iezīmējas, ka jauna mūzika top pēc pasūtinājumiem, autori ar retiem izņēmumiem paši nāk klāt,” tā par repertuāru vīru koriem norāda Ivars Cinkuss.

“Pasūtinājumu nav daudz. Mēs ar “Gaudeamus” manas darbības laikā esam pasūtinājuši daudziem komponistiem jaunu mūziku, to ierakstījuši un atskaņojuši koncertos. Šobrīd esam trīs gadu ciklā “Gaudeamus Latvijai un...” Ar šo ciklu gribu noslēdzoties 2019. gada novembrī, gribu izvērtē mūsdienu latviešu vīru koru stāvokli. (..) Ceram izdot nošu krājumu ar šīm dziesmām.”

2018. gada dziesmu svētkos jaunas vīru koru dziesmas nebūs.

“Nedzirdētas dziesmas nebūs. Tam ir dažādi iemesli. (..) Mēs esam vairākus ciklus izgājuši, veidojot šo repertuāru. Nebija vienkārši, bija arī dažas vilšanās. Jārēķinās ar kopēju varēšanu, kopēju vidusmēra kvalitāti labā nozīmē, kas var kādus opusus pacelt. No vīru kora estrādē sagaida to, kas viņiem piestāv, ar ko vīru koris izceļas.

Tiem, kas ar vīru kori strādā ikdienā, iespējams, kaut kas ir apnicis no vīru kora zelta repertuāra. Cilvēki, kuri reizi piecos gados atnāk uz dziesmu svētkiem, sagaida no vīru koriem kaut ko atpazīstamu, kas ceļ viņu garu un emociju. Esam izšķīrušies par labu šādiem skaņdarbiem.”

“Jaunākā dziesma, kas iekļuvusi svētkos, ir Ērika Ešenvalda “Brīvība” ar Andreja Eglīša vārdiem. Domāju, ka paliks stabilā vīru kora repertuāra apritē dziesmu svētku,” atklāj Ivars Cilnkuss.