“Latvijas bibliotēku vēsture ir tik bagāta, ka arī 12 bibliotēku stāsti atklāj Latvijas valsts veidošanos” – tā atzīst viens no izstādes „Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai” veidotājiem Edžus Vējiņš. Kultūras pilī „Ziemļblāzma” aplūkojama izstāde, kurā atspoguļoti stāsti par 12 Latvijas publiskajām bibliotēkām, un tā liecina, ka gandrīz katrā pagastā bijis kāds izglītots un uzņēmīgs cilvēks, kura iniciatīva vai dāvinājums kalpoja par sākumu bibliotēkai, vēlāk bibliotēkas pulcēja ap sevi aktīvu un pēc zināšanām alkstošu sabiedrību.

Izstādē pārstāvētas 12 no pašlaik Latvijā esošajām turpat 790 publiskajām bibliotēkām. Uz planšetēm atklāti gan pašu bibliotēku dibināšanas fakti, gan fotoattēlos redzamas ēkas, kurās bibliotēkas atradušās, personības, kas saistītas ar bibliotēku dibināšanu un dažādas aktivitātes, kas sekmējušas valsts tapšanu.

Alsviķu bibliotēkas vadītāja Sarmīte Meļķe atklāj, ka viņas vadītās bibliotēkas dibināšana saistās ar Zeļļu biedrību, lai jaunieši neaiziet dzeršanas postā. Tā ilgi nepastāvēja, kādu gadu.

“1886. gadā sataisīja statūtus, problēma sākās, kad aizveda apstiprināt. Vāciski rakstīts, ka neatļauj tādu biedrību un bibliotēku rīkot, izlasījuši, ka atļauj. Vairāk nekā 20 gadus darbojās. Nekas nenotika,” atklāj Sarmīte Meļķe.

Minot personības, kas saistītas ar Alsviķiem, arī šajā izstādē var uzzināt par Jāni Krēsliņu, kurš Rīgā ieguvis Krāsotāju cunftes zeļļa diplomu un atgriezies Alsviķu pagastā, lai Rīgas latviešu biedrības uzdevumā vāktu materiālus topošajai Pirmajai latviešu etnogrāfiskajai izstādei. Krēsliņš fotografēja un zīmēja cilvēkus, tautas tērpus, ēkas un sadzīves priekšmetus. Arī Alsviķu bibliotēkas dibinātāja Jēkaba Grestes dēls Jānis Greste ir personība, kas saistīts ar Alsviķiem. Savulaik grāmatu iegādei ziedojusi arī vietējā baronese, diemžēl no pirmsākumiem grāmatas nav saglabājušās. Sarmīte Meļķe piebilst, ka piedalīties šajā izstādē veicinājusi nesen iznākusī grāmata „Alsviķu vēstures atspulgi”, kurā pētīta Alsviķu bibliotēku vēsture.

Izstādē arī Salacgrīvas novada bibliotēkas stāsts: tās pirmsākums ir Salacgrīvas Saviesīgā biedrība, dibināta 1890. gadā. Salacgrīvas novada bibliotēkas vadītāja Hedviga Inese Podziņa vērš uzmanību, ka pilsētā pie jūras zvejniekiem bijusi svarīgā informācija par savu nozari, iecienīts bijis izdevums “Zvejniecības mēnešraksts”. Savukārt, lai mūsdienās “jauniešiem rādītu ceļu uz jūru” 21. februārī savu ceļu pa skolām sāks bibliokuģis, kurā dzīvos grāmatas kopā ar jūrniecību. Pasākumos piedalīsies bibliotekāri un jūrnieki, aicinot jauniešus pievērsties jūrniecībai.

Salacgrīvas novada bibliotēkai šogad aprit 115 gadi, un arī izstādes stends liecina, par šīs bibliotēkas bagāto vēsturi. Sākumā bibliotēkā bija 300 dažāda satura grāmatas, kuru vērtība pārsniedza 280 rubļu. Grāmatas abonēt varēja katrs vietējais iedzīvotājs.

Strādājot pie šīs izstādes izveides, kurators un satura autors Edžus Vējiņš uzsver, ka Latvijas bibliotēku vēsture ir ļoti bagāta.

“Caur katru no šīm 12 bibliotēkām var pateikt ko citu, arvien jaunā aspektā šo tēmu pagriezt,” atklāj Edžus Vējiņš. Ja skatās simtgades kontekstā - Alūksnes novadā bibliotēkās vāca ziedojumus latviešu strēlniekiem, Baumaņu Kārlis ziedoja grāmatas, lai Limbažu bibliotēka būtu. Katrā ir aizraujošs stāsts, arī emocionāls stāsts par cilvēkiem, kas bibliotēkas ir veidojuši.”

Edžus Vējiņš aicina aplūkot un iedziļināties katrā stāstā. Izstāde ar 12 planšetēm pašlaik skatāma kultūras pils „Ziemeļblāzma” 2.stāvā, pēc tam izstāde ceļos pa visu Latviju. Nākamā izstādes vieta būs Mūrmuižā. Ideja par izstādes veidošanu pieder Sandrai Vīgantei no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības.

“Nedaudz zinājām, ka bibliotēkas ir dibinātas pateicoties kādām sabiedrības grupām indivīdiem, izmatojot privātos resursus un savu vēlmi dalīties. Tas varētu būt labs un interesants stāsts par bibliotēku dibināšanu. Vēlāk, kad saņēmām iespēju attīstīt šo projektu, sapratām, ka jāskatās plašāk,” atzīst Sandra Vīgante.

Klajā nācis arī katalogs „Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai”, kurā vienkopus redzami izstādē atspoguļotie stāsti par 12 Latvijas bibliotēkām. Izstāde „Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai” kultūras pilī „Ziemeļblāzma” skatāma līdz 25.februārim.