29. augustā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkas 97.gadadienā, atklās jaunu ekspozīciju „Grāmata Latvijā”. No pirmās iespiestās grāmatas līdz konversācijas vārdnīcai; no Glika Bībeles līdz „Grāfa lielmātei Genovevai”. Gaidot ekspozīcijas atklāšanu, Latvijas Radio Ziņu dienests sadarbībā ar „Kultūras rondo” un grāmatu pētniekiem šonedēļ iepazīstina jūs ar sešām īpašām grāmatām, kas stāsta par rakstītā vārda attīstību Latvijā cauri sešiem gadu simtiem. Tās ir grāmatas, kas veidojušas mūsu identitāti.

 Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Pauls Daija iepazīstinās ar 18.gadsimta padomu grāmatu kartupeļu audzēšanā "Kartupeļu dārzs, ko tāpēc, lai mīļi Vidzemes latvieši ne vairs uz priekšu grūtu badu cieš, viens no viņiem uzticamiem dzīves biedriem še rakstos stāda” (1790).

"Tādi gari nosaukumi 18.gadsimta grāmatām ir ļoti raksturīgi. Tāpat ir raksturīgi arī tas, ka mēs šeit neredzam autora vārdu. Grāmatu sarakstīja Cēsu pilsētas ārsts Francis Johans Cekels. Viņš sarakstīja manuskriptu vācu valodā, un tad luterāņu mācītājs Frīdrihs Daniels Vārs, kurš vēlāk arī bija viens no pirmajiem latviešu tautasdziesmu vācējiem un apkopotājiem, pārtulkoja šo grāmatu latviešu valodā, un tā nāca klajā Rīgā," stāstījumā atklāj Daija.

Pētnieks norāda, ka tā ir viena no interesantākajām 18.gadsimta grāmatām. Šī grāmatiņa ir piemērs jaunam žanram, ko latviešu grāmatniecībā radīja apgaismība, proti, praktisku padomu rokasgrāmatām. Grāmatiņa ir ļoti plāna, tajā ir tikai 16 lappuses, taču tajā ir pateikts ļoti daudz.

"Kā jau no nosaukuma saprotams, tajā ir diezgan izvērstas instrukcijas kartupeļu audzēšanā. Ir detalizēts apraksts par nesen pirms grāmatas iznākšanas piedzīvotajiem bada gadiem Vidzemē, kas arī ir viens no iemesliem, kādēļ ir nepieciešams pāriet no labības uz kartupeļiem. Pašā noslēgumā ir arī dzeja par kartupeļiem – dzejolis, kurā ir parodēts cits Vecā Stendera dzejolis. Visbeidzot ir arī reizrēķins tiem, kas vēlas plānot savu saimniekošanu un sarēķināt, cik daudz kartupeļu viņi izaudzēs," ar grāmatu turpina iepazīstināt Daija.

Praktisks padoms no grāmatas "Kartupeļu dārzs audzēšanas procesam: „Kartupeļu zemei būs it smalkai un tik dziļi apstrādātai tapt, cik tā laba auglīga zeme to iznes, ka tie mīksti asni jo labāk var zemē izplatīties.”

Kāpēc tieši kartupeļi? Tāpēc, ka 18.gadsimtā kartupeļi joprojām tiek uzskatīti par jaunu, svešu un nepazīstamu lauksaimniecības kultūru. Zemnieki nelabprāt tos pieņēma, un tāpēc viņi bija īpaši jāpārliecina par nepieciešamību audzēt kartupeļus. Šajā gadījumā kartupeļi ir būtiski arī tāpēc, ka līdzās citām jaunām lauksaimniecības kultūrām un saimniekošanas paņēmieniem tieši kartupeļi ir viena no visbiežāk sastopamajām tēmām 18.gadsimta praktisku padomu grāmatniecībā.

Raidījums tapis sadarbībā ar "Kultūras rondo" un portālu lsm.lv