Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs šī gada decembrī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atklās izstādi “Tev ir pienākušas 1243 ziņas. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze", kas vēstīs par neseno pagātni, kad sevis paša un citu meklējumi notika analogā, nevis digitālā vidē.

“Galvenā motivācija, manuprāt, pie šīs izstādes ir domāt par fermentāciju, kad kaut kādas pārdomas, pašreflekcijas bija lēnākas vai ilgākas, tās nenokļuva vienlaicīgi ar domas formulēšanu jau publiskajā apritē – dienasgrāmatas, vēstules,” raidījumā Kultūras Rondo par ieceri stāsta viens izstādes veidotājiem – kurators Kaspars Vanags.

“Kad lasām šīs dienasgrāmatas, domājam par publiskā un privātā attiecībām. Izstāde nav nostalģiska, tā izvaicā jautājumus, kas aktuāli arī šodien gan no publikās – privātās telpas perspektīvas, no datu drošības aspekta, mūsu vēlmes ķīķerēt un skatīties citu dzīvēs vai tās slēpt,” turpina Kaspars Vanags.

Viņš arī norāda, ka izstāde nav tikai par tā laika komunikācijas un pašreflekcijas tīkliem, lielā mērā meklē situācijas, kur sadzīves mikrovēstures liecības stāsta līdzīgus vai paralēlus stāstus ar laikmetīgo mākslu no tā laika. 

“Izstāde nav stāsts, tā ir dažādas situācijas, ko mēģinām radīt telpā, lai cilvēkam pašam veidojas stāsti vai personiskas saiknes, vai jauni savienojumi starp zināmo un nezināmo," atklāj izstādes kuratore Zane Zajančkauska. "Laikmets, kas mūs interesē ir analogā laikmeta beigas interesē 60. - 80. gadi. Digitālā revolūcija tuvojas no zinātniskām laboratorijām, bet cilvēki turpina dzīvot ar analogiem sazinās līdzekļiem."

"Izstāde nebūs par laikmetu kopumā, bet atsevišķiem aspektiem – saziņa, komunikācija. Ja par izstādi domā skalā no enciklopēdijas līdz dzejai, šī izstāde būs tuvāk dzejai," bilst Zane Zajančkauska.

Izstādes veidotāji meklē laikmeta liecības no mājas arhīviem: dažāda veida dienasgrāmatas – personiskus pierakstus, laika apstākļu fiksēšanas klades, atmiņu albumus, ceļojumu pierakstus, arī kuģu žurnālus vai līdzīgus reģistrus. Īpaši interesē tie, kuros veikti ieraksti 1973. gadā; 20. gs. 50. un 60. gadu glītrakstīšanas burtnīcas; pašdarinātas pavārgrāmatas no 1960. – 1980. gadiem; 20. gs. 60. – 80. gadu avīzes, no kurām cilvēki gatavi šķirties mākslas darba radīšanai; koppapīrs – izstādes veidotājus vienlīdz interesē gan lietots, gan nelietots, lielos un mazos daudzumos. Arī koppapīru izmantos izstādes iekārtošanā.

Ja cilvēkiem ir mājās saglabājušies minētie materiāli un viņi vēlas kaut ko atvēlēt izstādes veidotāji aicina šīs vērtības nofotografēt un bildi sūtīt uz e-pastu atradumi1243@gmail.com. Plašāka informācija par izstādi lcca.lv.

Kultūras Rondo studijā par izstādes ieceri saruna ar topošās izstādes kuratoriem Kasparu Vanagu un Zani Zajančkausku.