11. Cēsu mākslas festivāls sākās ar kino uz Ērgļu klintīm un skatītāji sēdēja tieši uz upes, pirms kino muzicēja ansamblis „Pertertuum Ritmico”. Šogad festivāls turpināsies līdz 19. augustam.

Ir sajūta, ka Cēsu mākslas festivāls ir ieguvis jaunu elpu. Tam ir vajadzīga drosme un arī paļaušanās uz sava skatītāja lojalitāti un izpratni, lai paziņotu: mīļie, tagad būs māksla, un jūs to baudīsies bez atkāpšanās un tielēšanās. Tajā pat laikā ikviens no klātesošajiem festivāla atklāšanas pasākumā arī novērtēja, cik neprātīgi daudz izdomas, tīri tehniskas varēšanas ir ieguldīts, lai kas tik neparasts varētu notikt.

Ērgļu jeb Ērģeļu klintis atrodas mazliet aiz Cēsīm. Uz klints, kā tas mēdz būt, atrodas skatu laukums, tā ir tūristiem labiekārtota vieta. Taču, lai noskatītos kino, skatītāji cēlās ar prāmi otrpus Gaujai. Tur upes līkumā bija uzcelta platforma, uz kuras bija skatītāju vietas, kamēr ekrāns un arī skatuve mūziķiem atradās uz ūdens upes vidū.

„Tas, kas man šķita brīnišķīgākais šajā notikumā, ko negribas pat saukt par kino seansu. Jo faktiski, gan filma „Gauja”, gan arī mūzika, ansamblis „Pertertuum Ritmico”, bija izvēlēti tā, lai netraucētu vērot saulrietu Ērgļu klintīs. Trīs stundu garumā – no pāri celšanās brīža līdz tumsai, skatītāji vēroja Gaujas plūdumu, gaismas rotaļas, un cilvēka iejaukšanās, piedāvājot, kādu intelekta radītu produktu, pēc būtības šīs izjūtas tikai pastiprināja,” vērtē Anda Buševica. „Par to, ka organizatoru drosmīgais nodoms izdevās, var  spriest pēc tā, ka, līdzīgi kā reizēm pēc izcilas teātra izrādes aplausi neseko uzreiz, bet gan ar laika nobīdi, arī pēc filmas cilvēki nesteidzās nokļūt mājās, bet rāmi un apgaroti turpināja skatīties upē. Un sarunās skatītāji bieži pieminēja Lielo režisoru, visa šī dabas skaistuma radītāju.”

Cēsu mākslas festivāla Kino programmu veido kino pazinējs un režisors Jānis Putniņš.

„Ideja piedzima Jurim Žagaram, viņš gribēja darīt šoreiz kaut ko savādāk, projicēt uz Ērgļu klintīm. Likās, ka brīnišķīga ideja būtu radīt vienu no pirmajām Latvijā taisītajām skaņu filmām „Gauja”,” atklāj Jānis Putniņš. Viņš arī norāda, ka

visas filmas, ko rādīs uz upes ir arī saistītas ar upi, taču izvēle nav  bijusi analītiska un konceptuāla, šīs ir filmas, kas pašam režisoram patīk un tās varētu būt arī citiem interesanti redzēt.

Dokumentālā filma „Gauja”, uzņemta 1934. gadā. Tā lir viena no pirmajām Latvijā uzņemtajām skaņu filmām. Tajā filmas veidotāji bija gan kādu gabalu kopā ar plostniekiem pa Gauju nobraukuši, gan satikuši tās krastos vasarās mītošos radošos ļaudis – Jāzepu Vītolu Gaujienā, Edvardu Treimani-Zvārguli, pie Raunas ietekas Gaujā. Filmā rādīja arī šī kino seansa galveno varoni – Ērgļu klintis, pirms gandrīz simts gadiem.

Vēl gaidāmi trīs filmu seansi uz upes trīs nedēļas nogalēs. Visās filmās arī uz ekrāna būs upe, un dažās tā būs arī galvenajā lomā.

Laikmetīgās mākslas piedāvājums

Šogad diemžēl nav arī laikmetīgās mākslas izstāde Cēsu Vecajā alus brūzī, kas bija viens no festivāla centrālajiem notikumiem, un arī tāda silta garantija, ja gadās ieklīst Cēsīs kādā no darba dienām, kaut ko vismaz no kopējās programmas varēs baudīt.

Mākslas sadaļā šogad tiek piedāvāta izstāde Vidzemes koncertzāles „Cēsis” telpās, tā ir Mākslas akadēmijas absolventu izstāde „Netveramā robeža”. Mākslas zinātniece Māra Traumane par izstādi bilst, ka tā ļauj apskatīties Latvijas Mākslas akadēmijas absolventu prasmēm, un mēģināt ieskicēt vārdus, ar kuriem nākotnē nāksies sastapties nopietnā izstāžu kontekstā.

Izstāde „Netveramā robeža” vairāk ir kā atskaite par padarīto darbu, tā iepazīstina ar mākslas akadēmijas absolventiem, SEB bankas stipendiātu darbi ir nodrukāti arī pastkaršu veidā, kas ļauj pirmo reizi dzirdētu mākslinieku vārdus iegaumēt, paņemt līdzi vizuālā veidā. Taču šo izstādi nevar salīdzināt ar kuratora koncepciju, īpaši festivālam veidotu mākslas izstādi.

Šogad Cēsu mākslas festivāls apliecina gatavību iepazīstināt ar jauno mākslu. Izglītojošu darbu veiks arī jau tuvākajā nedēļas nogalē festivāla ietvaros gaidāmā „Mazā Laikmetīgās mākslas skola vasaras vakariem”, tajā 21. jūlija vakarā mākslas zinātnieces Ineses Baranovskas lekcija „Vēsturiskais un laikmetīgais – dialogs laikā un telpā” koncertzālē „Cēsis”, turpat kino zālē arī Daina Kļavas dokumentālās filmas „Laikmetīgā” pirmizrāde.

20. jūlijā savukārt sāksies Teātra izrāžu cikls, Latvijas teātru iepriekšējās sezonas izrādes, Silvijas Radzobes izvēlēta programma. Ceturtdien „Dirty Deal Teatro” izrāde „Zvērīgā mīla”.