"Tā ir kā pamācību grāmata, mūsu cilvēkiem ir ko pamācīties - upurēšanos, humoru, izturību, ļoti daudz," par savu jauno darbu "Mājās pārnācu basa" stāsta rakstniece Andra Manfelde.

Astoņpadsmit dažādi atmiņu stāsti par latviešu piedzīvoto Sibīrijā lasāmi jaunākajā Andras Manfeldes stāstu grāmatā "Mājās pārnāca basa". Par stāstu tapšanu vairāku gadu garumā un stāstnieku likteņiem Kultūras Rondo studijā pārrunājam ar autori Andru Manfeldi.

"Reizē tie ir 18 stāsti un kā viens stāsts, bet kaut kur atšķiras, ir sāpīgi un skumīgi, bet ir arī jestri, piemēram, Rūdolfa stāsts, ka pirmajā ziemā viņš skaitījis kartupeļus, bet atbraucis mājās ar motocikletu. Es to atceros ar smaidu un pateicību," atzīst rakstniece.

Pēc 2011. gadā iznākušā Andras Manfeldes poētiskā Sibīrijas atmiņu tēlojuma "Zemnīcas bērni" par viņas ģimeni un dzimtu, tiekoties ar lasītājiem, Andra Manfelde uzklausījusi citu izsūtīto stāstus. Visbiežākais stāsta avots ir saruna. Tikai viens darbs tapis no dienasgrāmatas pierakstiem, viens – no trimdā rakstītām vēstulēm. Daži stāsti ir tuvinieku atstāstīti, tomēr lielākā daļa radušies, klātienē runājoties. Tā tapis krājums "Mājās pārnāca basa", kurā nevis fotogrāfiski dokumentāli, bet gleznieciski brīvi vēstīta uzticētā pieredze.

"Iesāku ar lielu apņēmību, pirmie stāsti mani ļoti aizkustināja. Tur ir daudz poēzijas, mana atlase un kā esmu satikusies ar to cilvēku šodien. Tas varbūt raksturo. Bieži, kad cilvēks stāsta šodien, pārāk ieiet atmiņu detaļas un faktos. Te tik daudz tā nav," atzīst Andra Manfelde.

Rakstnieces Andras Manfeldes stāstu krājumu "Mājās pārnāca basa" izdod Izdevniecība "Latvijas Mediji".