Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, noslēdzot savu 90. jubilejas koncertciklu 8. decembrī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā “Gors”, un 9. decembrī Rīgā, Lielajā ģildē, diriģenta Andra Pogas vadībā atskaņos Jāņa Mediņa poēmu “Pie baznīcas” un L. Van Bēthovena 9. simfoniju.

“Cienījams jubilejas cikla noslēguma koncerts,” tā par izvēlēto programmu raidījumā Kultūras Rondo bilst diriģents Andris Poga.

Poga atklāj, ka šī būs pašam pirmā reize, kad diriģēs Bēthovena 9. simfoniju. “Man bija liela psiholoģiskā barjera pret šo darbu, bet tagad, sākot mēģinājumu procesu, vairāk strādājot ar šo mūziku, barjera mazinās. Prieks, ka spēlēšu Rīgā un ar savu orķestri, kur ir saprašanās ar savu orķestri, viņi zina, kā reaģēt uz manām idejām,” atzīst diriģents.

"Līdz ko šis sākums ieskanas, jūties kā nenozīmīgs kukainis visuma priekšā. Tas ir ģeniāla cilvēka meistardarbs, kurš jutis un projicējis pasaules kārtību šajā “magnum opus”. Jebkura kustība, jebkurš žests, saprotot šī darba ģenialitāti, dažu sekunžu laikā pārvēršas pīšļos," Bēthovena 9. simfoniju vērtē Poga.

“Bēthovens dod katram izpildītajam, kurš nopietni iedziļinās, izpilda un cenšas tuvoties Bēthovena pasaulei, enerģijas lādiņu un prieku. Bēthovena 9. simfonija ir pats populārākais klasiskās mūzikas sacerējums, kas jebkad ir uzrakstīts. Tas uzliek lielu atbildības sajūtu pret katru noti, skaņu, artikulētu izpausmi. Mūziķiem un sevišķi diriģentiem Bēthovena 9. partitūra ir kā svētie raksti, ko atver, lasi un centies izlasīt pēc iespējas pareizāk,” vērtē Poga.

“Katrā ziņā tā ir vien no tīrākajām skaidrākajām mūzikām, kas jebkad sarakstīta. Bieži vien ir liela dilemma, vai izlasi pareizi un sadzirdi pareizi, kas šajās notīs ir. Vai tiešām skan Bēthovens, vai tas ir tavs uzslāņojums šai Bēthovena mūzikai. Tas ir liels pašdisciplīnas darbs tiem, kurš ķeras klāt Bēthovena devītajai, tiešām spēlēt Bēthovenu, nevis sevi Bēthovenā.” 

Kā otrs skaņdarbs koncerta izraudzīta Jāņa Mediņa poēma “Pie baznīcas”.

“Lieliska “uztakts” Bēthovena 9. simfonijai un cieņpilns uzmanības apliecinājums Jānim Mediņam kā vienam no šī orķestra pirmajiem vadītājiem,” atzīst Poga.

“Katrā no jubilejas koncertiem ir attiecīga programmas daļa veltīta latviešu mūzikai. Šajā godinām Jāni Mediņu, vienu no latviešu mūzikas personībām, kurš savulaik bija Latvijas Radio orķestra, kas tagad ir Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, vadītājiem,” skaidro Poga.

“Nav viegli atrast piemērotu skaņdarbu līdzās grandiozajam domas lidojumam. Mana izvēle ir par labu vienam no nepretenciozākajām partitūrām - poēmai “Pie baznīcas”, kas rakstīta 30. gados. Tikai stīgu instrumentiem. Tapusi, iedvesmojoties no Jāņa Poruka dzejoļa “Ar māti pie baznīcas”. Šīs skaņdarbs ir apskaidrības, miera meklējumi sevī. Ārkārtīgi romantisks, intraverts un cilvēcību meklējošs skaņdarbs,” Mediņa mūziku raksturo Poga.