Zīmējums katram no Eiropas mākslinieku apvienības „Akroma” dalībniekiem nozīmē ko citu. Vienam zīmējums ir kā pabeigts darbs, citam - daļa no radošā procesa.  „Akroma” grupas zīmējumu izstāde pašlaik skatāma Rīgā LNMM izstāžu zāles „Arsenāls” Radošajā darbnīcā. Mākslinieku apvienībā ”Akroma” darbojas ap 50 biedru, pārstāvot plašu mākslas mediju spektru – glezniecību, tēlniecību, video, grafisko dizainu, performances, skaņu mākslu un vēl citus virzienus, taču viņus visus vieno – zīmējums. Rīgas izstādē „Akroma” biedriem pievienojušies četri Latvijas mākslinieki, rādot savus zīmējumus.

Arsenāla Radošās darbnīcas 2.stāva zāles četras sienas rotā zīmējumi. To ir daudz, var pētīt katru atsevišķi, var apbrīnot dažādos paņēmienus, mūsdienu zīmējuma tehniskos risinājumus, meklēt viena mākslinieka oriģinālo rokrakstu atkārtojumu, taču šo izstādi var uztvert arī kā vienotu veselumu.

Eiropas mākslinieku grupas „Akroma” dalībniekus vieno zīmējums – visās tās formās un daudzveidībā. Šīs izstādes kuratore ir zviedru izcelsmes franču māksliniece Madlēna Herstrēma. Latvijas izstādes līdzkuratore ir Barbara Gaile, gleznotāja, kura jau daudzus gadus dzīvo Francijā.

„Katram zīmējums nozīmē kaut ko citu. Vienam tā ir domu fiksācija, otram – gatavs darbs, citam – studija. Vienojošais ir A4 formāts. Melns un balts. Bet ir kāds, kas bez krāsas nevar, tā izlaužas,” stāsta Barbara Gaile.

Darbus atlasījusi un aicinājusi piedalīties kuratore Madlēna Herstrēma, savukārt Barbara Gaile rosinājusi, ka jāuzaicina arī latviešu mākslinieki. No latviešu māksliniekiem izstādē piedalās Māra Brīvere, Zane Putniņa,  Māris Bišofs un Māris Subačs.

Izstādes atklāšanā 8. februārī piedalījās 23 mākslinieki, arī zviedru māksliniece, grafikas dizainere Amanda Verfa (Amanda Wärff). Māksliniece ir iemācījusies latviešu vārdu „paldies” un labprāt dalās sajūtās par šo izstādi.

„Piedalīšanās grupā tās ir tik dažādas personības, un jauki redzēt tādu sajaukumu šeit Rīgā. Tā ir būšana kopā, kopā ar citiem, tā ir dinamika, tas ir vizuāli kompakti.

Atsevišķi katrs darbs ir ļoti individuāls, bet ja paskatāties kopumā un svarīgi ir skatīt visu kopumu, tāpēc ka te ir tik daudz informācijas. Mēs esam kādi 15 cilvēki šajā Akroma grupā” stāsta Amanda Verfa.

Māksliniece rāda savus darbus un skaidro „katrā no izstāžu zāles sienām atpazīsti sevi. Tā ir mana balss vai nots un kopā ar citiem jūties harmonijā. Man tas patīk. Atrodat vienas personas balsi, kā piemēram šī,  tad cita balss, un mans darbs varbūt skan šādi.  Un tad tas kļūst par orķestri. Šī ir ļoti muzikāla izstāde”.

Amanda Verfa atklāj, ka viņu uzrunājusi kuratore Madlēna Herstrēma, un vērtē, ka līdzdalība šādā izstādē ir laba pārmaiņa. "Jā, Madlēna mūs atrada, viņa ir redzējusi mūsu darbus, un jautāja, vai vēlamies piedalīties. Es esmu grafikas dizainere. „Pagājušā gadā mēs rādījām darbus Parīzē, bet vēl pirms tam  Zviedrijā Zīmējumu muzejā Laholmā. Un tas bija pilnīgi citādāks zīmējums. Katru reizi ir citādāk. Taču vienmēr šis pats formāts un tikai balts un melns,” bilst Amanda Verfa.

Amanda pie citas zīmējumu sienas rāda savu darbu un te  citu zīmējumu ielenkumā, tas ieguvis jaunu kontekstu. Darbs zīmēts ar parastu tintes pildspalvu uz parastas papīra lapas.

„Darbi tiek izjaukti. Ir mākslinieki, kas piedāvā savus zīmējumus, kur stāstījums. Kad viņus pamīšus izliek, konfrontējot vienu ar otru, it kā izjauc to stāstījumu. Vērīgs skatītājs to atrod un pamana. Kopīgās ekspozīcijas un idejas vārdā izjauc individuālo stāstījumu, rodas cits veids, kā uztvert,” turpina Barbara Gaile par kontekstiem.

Barbara Gaile iepazīstina vēl ar citiem izstādes autoriem un viņu darbiem. Arī viņas pašas burzītie papīra darbi ir starp citiem izstādes zīmējumiem.

„Biju domājusi zīmējumus apmēram, kā sirreālisti strādā, ka viņi nedomā neko un zīmē. Bet tas izskatījās diezgan sliktu. Bet ar zīmējumu vēl var,

viņu var mazgāt, burzīt, grozīt, tikpat kā iznīcināt un tad var atkal iztaisnot un vēl uzlikt. Ko dzīvē nevaram, ja kaut ko sabojā, tad grūti atpakaļ. Bet ar zīmējumu, ja tas papīrs galīgi neizšķīst, var. Līdz ar to man ir tādi brutāli zīmējumi, kuri tiek mazgāti un burzīti. Reizē likās, ka zīmējums nepaliek kā papīra lapa, tas ir kā objekts,” skaidro Barbara Gaile.

Izstādes darbi ir viegli transportējami, un Barbara Gaile stāsta, kā kopā ar Madlēnu Herstrēmu darbus atvedušas mapēs, tiem nav rāmju, nav stiklu.

Izstāžu zāles „Arsenāls” radošās darbnīcas vadītāja un kuratore Līna Birzaka-Priekule savukārt atklāj, ka kopumā viss izskatās pēc instalācijas, bet ir iespējams katru darbu aplūkot atsevišķi. „Mākslinieki ir ārkārtīgi dažādi, latviešu mākslinieku atšķiras, mūsējiem vairāk ir tēli, figurālas kompozīcijas, viņi stāsta stāstu, ārzemniekiem vairāk dominē abstraktākas formas, viņus vairāk interesē forma nevis stāsts,” atklāj Līna Birzaka-Priekule.

Rīgā Eiropas mākslinieku kopīgo zīmējumu izstādi papildinās arī radošā darbnīca, kurā aicināti piedalīties jaunieši. Zīmēšanas nodarbība notiks mākslinieces Zanes Putniņas vadībā. Izstāde aplūkojama līdz 11. martam.