Ļoti daudzveidīgs savā arhitekta rokrakstā – tā raksturo Vilhelma Bokslafa devumu. Vācbaltu arhitekts, kurš projektējis daudzas sabiedriskas celtnes Rīgā un Jūrmalā, arī dzīvojamās ēkas, rūpnīcas ēkas un ūdenstorņus. Bijis gan praktiķis, gan teorētiķis, mākslas vēsturnieks un pedagogs. Pašlaik liela daļa Bokslafa projektu nonākuši Rīgas Jūgendstila centrā un tie iekļauti muzeja ekspozīcijā. 

 Izstāde “Arhitekts Vilhelms Bokslafs. Projekti.” Rīgas Jūgendstila centrā aplūkojama līdz 2. decembrim.

Rīgas Jūgendstila centrā vispirms kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes profesoru Jāni Krastiņu un Rīgas Jūgendstila centra direktori Agritu Tipāni aplūkojam arhitekta Vilhelma Bokslafa rasējumus, projektu lapas, kas tagad restaurētas un ierāmētas un veido izstādi, kas būs integrēta muzeja ekspozīcijā. Zināmākā vācbaltiešu arhitekta Vilhelma Bokslafa celtne ir Latvijas Mākslas akadēmijas ēka, toreiz Rīgas biržas komitejas komercskola, ierāmēts arī krāsains grīdas grafiskais zīmējums no šī nama. Jānis Krastiņš, kurš pētījis Bokslafa dienasgrāmatas, spriež, ka to zīmējis viņa palīgs Granebergs.

Svinot arhitekta Vilhelma Bokslafa 160 gadu jubileju, šodien Rīgā notiks vairāki piemiņas sarīkojumi gan Lielajos kapos, gan Arhitektu namā un muzejā Rīgas Jūgendstila centrs.

Vācbaltu arhitekts, praktiķis un teorētiķis, mākslas vēsturnieks un pedagogs Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs (12.10.1858. Rīgā – 09.03.1945. Poznaņā) bija neikdienišķa vēriena mākslinieks un zinātnieks ar izcilām darba spējām un daudzpusību apveltīts sava aroda meistars. Arhitekts izglītību ieguvis Rīgas Politehnikumā, strādājis arhitekta Heinriha Šēla būvbirojā un pēc tam uzsācis patstāvīgu arhitekta praksi. Bijis Lielās Ģildes, Biržas komitejas un citu iestāžu arhitekts. Krastiņš piebilst, ka Rīgas Tehniskās universites arhīva glabājas Bokslafa diploms, kurā smalki aprakstīts, kādus priekšmetus nokārtojis, kādu diplomprojektu izstrādājis un saņēmis novērtējumu “sehr gut” - ļoti labi.

"Visiem labi zināmas celtnes ir Āgenskalna Čiekurkalna ūdenstorņi, Krusta baznīca, Dubultu baznīca. Bet pēc viņa projektiem ir tapusi vēl vesela virkne publisko un dzīvojamo ēku. Daudz nodarbojies ar industriālo ēku projektēšanu,” norāda Krastiņš.

Interesants ir stāsts par Āgenskalna ūdenstorni un tā celtniecību.

"Viņa pierakstos minēts, ka tad, kad sāk torni būvēt, ķieģeļi bija nevienādi. Viņš lika mūrniekiem sašķirot divās kaudzītēs – tumšos vienā, gaišos otrā. Ja paskatās uz torņa stāvu, tur zig-zag ritmā ir tumšās joslas izliktas. Var redzēt virsmas tekstūru,” atklāj Krastiņš.