Artūra Dīča lugu „Arī vaļiem ir bail” Nacionālajā teātrī iestudējis Elmārs Seņkovs, piesakot to kā sadzīves drāmu. Kultūras Rondo studijā tiekamies ar izrādes radošo komandu - aktrisi Maiju Doveiku, režisoru Elmāru Seņkovu un esam uzklausījuši arī scenogrāfu Reini Suhanovu.

Kad trīsdesmitgadīga vīrieša dzīvē itin nekas netrūkst – ir veiksmīga karjera, laimīga ģimenes dzīve, brīnišķīgi vecāki un burvīgi bērni, kad pietiek naudas un ideju ceļojumiem vai citām atpūtas iespējām, kādā rītā tu, dzerot rīta kafiju, saproti – nekas no tā visa tev vairs nesagādā prieku. Ko darīt? Vai ir vērts to kādam teikt? Vai to sapratīs? Varbūt pārpratīs? Sadzīves drāma par mūsdienu Latvijas cilvēkiem, kurā daudz līdzības ar bērnībā izsapņoto Sprīdīša sapni par Laimīgo zemi. Un mūsu varonis nolemj doties pasaulē... t.i. iziet ārpus ierastās trajektorijas - darbs un mājas. 

Režisors Elmārs Seņkovs atkāj, ka viņš uzrunājis Artūri Dīci rakstīt lugu, jo bija skaidra tēma. "Gribēju materiālu, kurā galvenais varonis ir trīsdesmitgadnieks, vienkāršs nodokļu maksātājs labākajā nozīmē, godīgs, foršs vīrs, izveidot materiālu par labu, cienījamu cilvēku. Artūrs pieņēma ideju un aizrāvās," atklāj Elmārs Seņkovs.

Aktrise Maija Doveika, kura izrāde atveido Annu Bērziņu, kurai ir savs blogs, kas aizrāvusies ar ekoloģisku dzīvesveidu, atzīst, „ja ieraugi sevi kādā no tām paaudzēm, tad nevar neaizrauties. Kad vēl tev ir iespēja parunāt par to, ko redzi uz ielas, kas notiek tavā interneta vidē. Tā lieliska iespēja, jo mēs parasti strādājam ar ārzemju darbiem, ar citu laiku, citu problemātiku. Tas ir p arunāsim par šeit un tagad.