Latgales mākslinieku rudens izstāde kļuvusi par tradīciju, kas ik gadu vienkopus pulcē gan pieredzes bagātus, gan arī jaunus māksliniekus no visas Latgales, lai dalītos viedokļos, emocijās, satiktos un iepazītos. Arī šogad, ieskandinot Latvijas valsts svētkus, Latgales kultūrvēstures muzejā Rēzeknē atklāta jau 22. - otrā rudens darbu izstāde, kurā apskatāmi 65 autoru darbi.

 

Uzrunātie muzeja apmeklētāji ar izstādi RUDENS pazīstami jau iepriekš un atklāj, ka ik gadu atnāk apskatīties, ko novadnieki paveikuši pēdējā gada laikā.

Katru gadu speciāli izveidota komisija, kuras sastāvā ir mākslas vēsturnieki, pasniedzēji, muzeja un vietējās pašvaldības pārstāvji, veic iesniegto darbu atlasi. Tradicionāli aktīvākie darbu iesniedzēji bijuši gleznotāji, stāsta ilggadēja komisijas locekle, Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles vadītāja Ilma Šteinberga:

“Ļoti maz ir tēlniecības, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Piedalās divi tēlnieki Daugavpils tēlnieks Ivo Folkmanis un rēzekniete Svetlana Skačkova Marčenko. Tekstils ir pārstāvēts ļoti dažādas tehnikās. Sākot ar Anneles Slišānes kaņepju sienas deķi, un beidzot ar gundegas Strautmanes ornamentālām kompozīcijām, kas ir tādas šifrētas informācijas nesējas, turklāt tas nav domāts pārnestā nozīmē, bet tiešā. Gundega izmanto datorprogrammas, lai savos darbos iekodētu konkrētus tekstus. Kas attiecas uz glezniecību, vizuālo mākslu kopumā, tad arī šeit, manuprāt, gan žanru, gan tehniku dažādība ir ļoti liela. Kā glezniecībā, tā arī grafikā. Protams izstādes nemainīgās vērtības, gribētos teikt, mūsu klasiķi, tādi kā Osvalds Zvejsalnieks, Elga Paura, Vladislavs Paurs. Akvarelis ir ļoti skopi pārstāvēts, toties ļoti spilgti pārstāvēts minēto mākslinieku darbos. Ļoti skaista tradīcija, ka šajā izstādē piedalās arī Daugavpils profesionālie mākslinieki, kaut vai minot vienu vārdu – Silva Linarte – tas jau ir garants kvalitātei, ka skatītājs iegūs spilgtas emocionālas sajūtas.”

Jau otro reizi izstādei dots tematisks nosaukums. Ja pagājušajā gadā tā bija “Oga” jeb latgaliski “Ūga”, tad šogad māksliniekus aicināja domāt par “Asniem”– latgaliski “Osnim”, turpina Latgales Kultūrvēstures muzeja Mākslas nodaļas vadītāja Inese Dundure.

“Gan ļoti tieši tverot šo nosaukumu, gan arī ar filozofisku un dziļāku domu, kur pienākot pie gleznas vai citā tehnikā izpildīta mākslas darba varam domāt un skatīties, kur tad ir apslēpta tā doma,” tā Inese Dundure. 

Mākslinieku viedokļi par to, vai uzstādītā tematika palīdz vai tieši otrādi – ierobežo dalās. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas lektore, māksliniece Diāna Apele, stāstot par saviem darbiem, drīzāk to vērtē pozitīvi.

“Man jau šķiet, ka tāda ieturēšana rāmjos, tieši otrādi dod lielāku radošo dzirksti, jo tas ir paradokss vai nē, bet kad mums dod ārkārtīgi lielu brīvību, tad nekas nesanāk uz šo mirkli, bet kad ir šis ierobežojums, tad tu sāc domāt, sāc atraisīties, sāc meklēt variācijas,” tā Diāna Apele.

Pēc izstādes atklāšanas, tās dalībniekiem izklīstot divās izstāžu zālēs, sarunas un diskusijas raisījās aizvien dinamiskāk. Šogad izstādē apskatāmi 85 darbi. Dažādiem raksturiem, krāsu gammām mainoties no pavisam tumšām līdz spilgtām un krāsainām.

Mēģinot atklāt izstādes tematiku, spilgti iezīmējas dabas un cilvēka dzimšanas jeb dzīvības aizsākšanās. Arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas studentes madonietes Inas Treiliņas darbos.

“Tā kā tēma bija “Asni”, tad man liekas, ka mēs katrs esam tas mazais asniņš jau no dzimšanas, tādēļ šeit attēloti tie cilvēciņi, un kā viņi aug par tiem zariem, par kokiem.”

Anastasija Bikova šobrīd studē Latvijas Mākslas akadēmijā Rīgā, iepriekš mācījās Latgales filiālē Rēzeknē. Anastasija jau vairākkārt ir piedalījusies šajā izstādē, un šogad viņai ir izstādīti divi glezniecības darbi. Īpašu uzmanību vērš melnā aplī attēlots ieslodzīts cilvēka tēls. Anastasija atklāj, ka šoreiz viņa centusies atainot cilvēka “Būtības asnus”.

“Mani pēdējie gada darbi ir līdzīgi šim, bet viņi ir ielikti kvadrātā. Tas ir ieslodzījums, no kura cilvēks mēģina tikt vaļā. Saspringtība ir visapkārt, un mēs visi esam vairāk vai mazāk esam ieslodzīti vai nu aplī, vai kvadrātā.”

Keramiķei Kristīnei Nīcmanei no Aizkalnes, kas vien dažus gadus atpakaļ radījusi savu zīmolu “Jašas podi”, ikgadējā Latgales mākslinieku izstādē šī ir debija.

“Man patīk, ka Latgales cilvēki, kas nodarbojas ar mākslu, varam šādi sevi parādīt, jo šādu pasākumu nav tik daudz.”

Kompozīcijā ar nosaukumu “Pa ko tu izaugsi” izvietoti vairāki gaiši savdabīgi keramikas trauki, no kuriem lūkojas daži zāles asni, tajos Kristīne centās atspoguļot mīlestību pret savu darbu un savu ģimeni.

“Parasti man ir trauku vai nu divi – kā mani bērni, vai četri – kā ģimene. Mēs katrs esam šis asns, un iespējams mani bērni ir tie lielākie asni, bet tajā pašā laikā arī es pati augu. Mēs nekad neapstāsimies. Pastāvēs, kas pārmainīsies. Jebkuram cilvēkam ir jāiet pa vertikālo taisni augšup.”

Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles vadītāja Ilma Šteinberga uzsver, ka šādas tikšanās reizes ne vien ļauj pulcināt kopā Latgales radošos cilvēkus, bet arī augt profesionāli.

“Lai arī mākslinieks ir ļoti liels individuālists, lai arī viņam vajadzīga sava brīvā telpa un vieta, miers iekšējs un apkārtējs, lai viņš varētu radīt, šīs te reizes, kad viņi sanāk kopā, kad viņi redz gan savu darbu izstādē, gan savu kolēģu veikumu, ir ļoti svarīgas, un tie vienmēr ir svētki. To var redzēt, cik uzlādējušies viņi nāk uz šo pasākumu.

Un šādās reģionālajās izstādēs svarīgi ir tas, ka mēs pazīstam šo mākslinieku ne tikai pēc rokraksta, bet kā reālu cilvēku, un ir interesanti, ka skatoties viņu darbos mums ir iespēja dziļāk ieskatīties viņi emocionālajā pasaulē, iepazīt viņus dziļāk.”

Pēc izstādes dažus vērtēšanas komisijas ieteiktos darbus tradicionāli iepirks Latgales kultūrvēstures muzeja krājumā, kas katru gadu papildina mūsdienu Latgales mākslas kolekciju. Skatītājiem izstāde būs atvērta līdz 16.decembrim.