Literatūras nozares pārstāvji ir atgriezušies no Starptautiskā Londonas grāmatu tirgus, kas norisinājās no 14. līdz 16. martam. Tagad ir sācies jauns darba posms – gatavošanās 2018. gada tirgum, kur Baltijas valstis visas kopā būs tirgus goda viesu jeb fokusvalsts statusā.

„Lēmums piedalīties Starptautiskajā Londonas grāmatu tirgū ir mobilizējis nozares spēkus, lai piedalītos pēc iespējas labāk,” diskusijā raidījumā Kultūras Rondo atzīst Kultūras ministrijas Nozaru politikas nodaļas pārstāve Līga Buševica.

„Lēmums doties Latvijas literatūras eksporta virzienā anglofonajās zemēs tikai pieņemts jau 2014. gadā. Sāka sarunas Baltijas valstu starpā, cīnījāmies, lai to akceptētu valdības līmenī un piešķirtu līdzekļus. Angļu valodas tirgus liekas būtisks, tas atver iespējas tulkojumiem citās valodās.  Ārvalstu izdevēju atbalsta konkursos var redzēt, ka pieprasījums ļoti audzis pēc mūsu literatūras izdošanas un tulkošanas,” turpina Līga Buševica.

Līga Buševica arī vērtē, ka Latvijas pārstāvji Londonā arī jau šogad bija ļoti redzami: stendi daudz lielāki, veiksmīga atpazīšanas kampaņa, kas uzrunāja un pārsteidza. "Domāju, ka būs sniega bumbas efekts," bilst Līga Buševica.

„Latviešu literatūras un Latvijas literatūras eksporta jautājums ir nozares attīstības jautājums. Tik nelielā tirgū, kāds ir Latvijā, pat, ja lasīt sāktu trīs reizes vairāk cilvēku, izdevējiem tas nozīmē „būšanu pa nullēm”,” uzskata rakstnieks Osvalds Zebris. "Vienīgā izeja  - meklēt plašāku tirgu. Latviešu un Latvijas literatūras gadījumā izšķiršanās ir par labu anglofonajam tirgum. Tirgi – Londona, Leipciga un citi, kur Latvija piedalās, ir viens no viecināšanas elementiem. Simtgades kontekstā tā ir liela cerība nozarei, ka dalība 2018. gada Londonas tirgū būs kā tramplīns tālākai attīstībai."

Latvijas Radio žurnāliste Anda Buševica, kura sekoja tirgus norisei pagājušā nedēļa Londonā, norāda paralēli pamatlietai – autortiesību pārdošanai, ārkārtīgi interesanta ir Londonas tirgus kultūras programma, kas sajūsmina ar domas globalitāti. Var samērot visas pasaules rakstnieku pieredzi.

Osvalds Zebris piekrīt, ka Londonas tirgus kultūras programma ir iespēja pateikt par sevi  diezgan skaļi, kas mēs esam, kāpēc tādi esam, ar ko atšķiramies un ko varam piedāvāt.

„Jāiemācās ieraudzīt, kādi reāli esam un ar ko atšķiramies un godīgi to pateikt. Ja mūsu autori ir intraverti, tad to vajag pateikt, nevis izlikties par super fleksibliem un ātriem,” kampaņu „I am introvert” vērtē Atpazīšanas kampaņas radošā direktore Una Rozenbauma . „Mēs esam ļoti uz sevi vērsti, mums tas „dārzs zied galvā” un tas pārējiem ir jāizstāsta un jāparāda.”

Runājot par sadarbību ar kaimiņiem - igauņiem un lietuviešiem -, veidojot nākamajā gadā kopīgu stendu, Una Rozenbauma atzīst, ka „sadarbošanās nav viegla un notiek ar mokām un lielu pierunāšanu. Ceru, ka atpazīstamības kampaņa un iesaistes risinājums būs viens”.

Arī Lietuvas un Igaunijas pārstāves atzīst, ka katrai Baltijas valstij ir sava identitāte un simboli, bet tajā pašā laikā būs jāatrod kopējai, lai parādītu, ka esam viens reģions. Igauņi, piemēram, ir izvēlējušies melno krāsu kā sev raksturīgo. Ilvi Līva, Igaunijas literatūras centra direktore, norāda, ka melnais simbolizē mistisko un nezināmo, kas notiek, kad atver grāmatas vāku un nezini, kas būs tālāk. Viņa arī uzskata, ka melnais labi raksturo igauņus, no ārpuses lūkojoties igauņi nav pārāk sirsnīgi un pāri plūstoši, bet, kad tiec viņiem klāt, viņi var izrādīties ārkārtīgi draudzīgi. Vienkārši ir jāatver „melnā kaste”.