“Skumīgi, ka šogad nebija neviena Baltijas filma pārstāvēta Berlīnes festivālā. Neparasts gadījums. Mums ir simtgade, daudz filmu, konkurence ir milzīga, bet neviena Baltijas filma nebija,” raidījumā Kultūras Rondo atzīst producents Gints Grūbe.

“Ir vērts izdarīt secinājums par uzvarētājvalsti Rumāniju, kurai ir spēcīgs kino, daudzus gadus pārstāvēts festivālos, daudzas reizes uzvarējis. Acīmredzot ir vērts analizēt, kas ir tie iemesli,” turpina Gints Grūbe.

Jau ziņots, ka Berlīnes kinofestivāla noslēguma ceremonijā festivāla galveno balvu "Zelta lāci" ieguva rumāņu režisores Adinas Pintilijes dokumentālā drāma "Touch Me Not".

Ar pārdomām par festivāla programmās redzēto Kultūras Rondo studijā dalās festivāla "Riga IFF" direktore Liene Treimane, producents Gints Grūbe, kinokritiķe Kristīne Simsone un kino blogeris Sergejs Timoņins.

Liene Treimane un Kristīne Simsone atzīst, filmu kvalitāte bijusi visai neviendabīga. Liene Treimane vairāk uzmanības veltījusi konkursa filmām un atšķirīgā filmu kvalitāte liek uzdot jautājumu, vai tā ir festivāla programmētāju eklektiskā gaume, vai nodeva ārkārtī plašajai festivāla auditorijai.

Kristīne Simsone uzskata, ka konkursa programma rēna ar pāris spēcīgiem darbiem. Turklāt “pērles” ir ieslēptas kādā no festivāla blakus programmām.

Sergejs Timoņins izceļ Timura Bekmambetova filmu “ Profile”, darbs, kurā apvienojas komerciālā estētika ar viņa paša izdomāto estētiku – ekrāna kino, kur visa darbība notiek skatītāja datorekrānā. Arī aktuāla tēma par cilvēku tirdzniecību, par sieviešu nolaupīšanu. Filma ir arī žurnālistisks trilleris. “Tā nebija labākā filma, ko redzēju, bet spilgtākā, tas savā ziņā ir komerckino paraugs arī,” bilst Sergejs Timoņins.