“Esam vēl piecu gadu periodā attālumā no Eiropas un pasaules piedāvājuma bērnu literatūrā,” raidījumā Kultūras Rondo, vērtējot grāmatu piedāvājumu bērniem bilst Rūta Briede. Māksliniece atzīst, ka pēdējo piecu gadu laikā izpratne augusi. To veicinājusi piedalīšanas starptautiskos tirgos.

Kā mainās teksta un ilustrāciju attiecības bērnu izdevumos?  Izdevēji un mākslinieki diskutē par bērnu literatūras pieprasījumu un attīstību pēc pavasara grāmatu tirgiem Eiropā. Raidījumā Kultūras Rondo viesojas Latvija starptautiskajos grāmatu tirgu projekta vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauska, “Kuš-komiksi” pārstāve Sanita Muižniece un bērnu grāmatu māksliniece Rūta Briede.

Arī Inga Bodnarjuka-Mrazauska atzīst, ka, salīdzinot ar piedāvājumu pirms pieciem gadiem, izskatāmies labi, bērnu literatūru piedāvā visos tirgos, ir Latvijas stends. Turklāt Leipcigas grāmatu tirgū interese par bērnu literatūru lielāka, nekā par pieaugušo literatūru.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova telefona intervijā atzīst, ka

mūsu ilustratori ir “uztaustījuši aktuālo zīmēšanas stilu” un “mums ir visas iespējas būt kā kaimiņvalstij Zviedrijai, kas uzskata bērnu bilžu grāmatas par vienu nozīmīgākajām eksporta precēm”. 

Rūta Briede vērtē, ka bērnu literatūras līmeni “nosaka labāko autoru piesaiste bērnu literatūras radīšanai”. Runājot par ilustrācijām mūsdienās Ruta Briede norāda, ka šis ir attēlu laikmets un šī ilustratoru iespēja, to arī viņi izmanto. Rada savas grāmatas, komiksus, tā veidojot grāmatas, kas ir viens veselums, kur nav konkurences starp tekstu un bildi.

Iepazīstinot ar “Kuš-komiksi” pieredzi, Sanita Muižniece atklāj, ka šogad aprit jau 10 gadi kopš iznāk komiksi. Turklāt tie ir komiksi pieaugušajiem, kurus lasa arī bērni.