Cirks mainās: Mūsdienu cirka pedagoģija un cirka robežas izrādēs

Lai svinētu cirka mākslas klātbūtni pasaulē un Latvijā un uzsvērtu cirka izglītības būtisko nozīmi šīs mākslas attīstībā, 10. – 12. aprīlī Rīgas cirks rīko "Cirka dienas". Trīs dienu laikā notiks divas izrādes, starptautiskas meistarklases cirka producentiem, Baltijas-Ziemeļvalstu cirka tīkla (Baltic Nordic Circus Network) dalīborganizāciju sanāksme, kā arī starptautiska publiska konference par cirka izglītību. Par mūsdienu cirka pedagoģiju un cirka robežām izrādēs Kultūras Rondo studijā saruna ar Rīgas cirka radošo direktoru Mārtiņu Ķiberu un cirka skolas vadītāju Māru Pāvulu.

Šogad ar dažādiem pasākumiem pasaulē tiek svinēta cirka 250 gadu jubileja – tieši tik ilgs laiks ir pagājis kopš 1768. gada, kad anglis Filips Estlijs (Philip Astley) izveidoja moderno (jeb to, ko saucam par tradicionālo) cirku. Arī Rīgas cirka ēkai šogad jubileja – pirms 130 gadiem, 1888. gada decembrī notika pirmā izrāde īpaši cirka vajadzībām būvētajā mūra ēkā. 

Rīgas cirks jau kopš saviem pirmsākumiem ir bijusi pievilcīga un skatītāju iemīļota vieta. Šobrīd ir izsludināts arhitektūras metu konkurss ēkas atjaunošanai un teritorijas sakārtošanai. 4. jūnijam arhitekti var pieteikties starptautiskam metu konkursam Rīgas cirka vēsturiskās ēkas pārbūvei.

Mārtiņš Ķibers norāda, ka turpmāk trīs galvenie Rīgas cirka attīstības virzieni būs izglītība, izrādes, kas prasa dažādas specifiskas vajadzības, radošais process – cirks kā rezidenču vieta ārvalstu māksliniekiem.

Viņš atzīst, ka attīstot Rīgas cirku, vēlas parādīt, cik dažāds var būt laikmetīgais cirks. Metu konkursa rezultātus vērtēs starptautiska žūrija. Ķibers arī uzskata, ka svarīgi ir saglabāt ēkas unikalitāti, cirka arēnu, kurai nepieciešami dažādi uzlabojumi un izmaiņas, piemēram, lai varētu arēnu transformēt no apaļas formas uz frontālu, jo pēdējā laikā daudzas cirka izrādes tiek veidotas uz frontālas skatuves fona. Atjaunotā cirka ēka durvis varētu vērt pēc 6 -7 gadiem.