"Mākslinieks turpina būt mākslinieks, arī tad, ja ir kļuvis par augstskolas rektoru," uzskata Latvijas Mākslas akadēmijas studentes, kuras izvedojušas izstādi „9 galvas. Mākslinieks rektora amatā”.

Aizraujošu un interesantu ieskatu Latvijas mākslas vēsturē sniedz izstāde „9 galvas. Mākslinieks rektora amatā”, kas aplūkojama Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA). Tā piedāvā tuvāk iepazīt visu deviņu Mākslas akadēmijas rektoru – Vilhelma Purvīša, Jāņa Kugas, Oto Skulmes, Leo Svempa, Edgara Iltnera, Valda Dišlera, Induļa Zariņa, Jāņa Andra Oša un Alekseja Naumova – nozīmīgāko daiļrades posmu darbus un viņu ieguldījumu akadēmijas attīstībā. Līdzās izklāstam par katra ieguldījumu rektora amatā, eksponēts plašs visu rektoru mākslas darbu klāsts. Kultūras Rondo ar savu pētījumu iepazīstina izstādes autores LMA prorektors Andris Teikmanis un Izstādes kuratores, Latvijas Mākslas akadēmijas 4. kursa mākslas zinātnes apakšnozares studentes Jana Jākobsone, Māra Lāss un Laura Okdaldere.

Izstādes katalogā var uzzināt, kas īpaši katra rektora laikā paveikts akadēmijas labā un turpat blakus aplūkojami rektora darbi.

Topošās mākslas zinātnieces atzīst, ka pētot rektoru administratīvo darbību cauri visiem laikiem, nācies secināt, ka rektora tēlam ir būtiska nozīme. Pirmajam Mākslas akadēmijas rektoram Vilhelmam Purvītim nācies pārliecināt, ka akadēmija vispār ir nepieciešama. Vēlāk ik pa laikam rektoriem bijis jācīnās par nepieciešamību saglabāt akadēmiju kā augstāko mākslas izglītības iestādi. Piemēram, Leo Svemps izcīnīja, ka Latvijā mākslas augstskolā turpina mācīt arī glezniecību.

Arī Andris Teikmanis atzīst, ka caur rektoru prizmu veidojusies akadēmijas vēsture. „Atskatoties uz deviņu rektoru paveikto, pārņem tirpas par to atbildības sajūtu, kas ir akadēmija, kā tā vadīta sarežģītos laikos, kādus lēmumus pieņēmuši, lai saglabātu akadēmiju un virzītu uz priekšu,” vērtē Teikmanis.