“Veidenbaums ir pirmais dzejnieks latviešu dzejas vēsturē, kurā liktenis vai leģenda neaizsedz viņa paša radīto. Viņa dzeja intonācijās un domu plašumā ir iekšējā biogrāfija, tāpēc arī uzrunā pāri sava laikmeta kontekstam,” sarunā Kultūras Rondo vērtē Marians Rižijs.

Šis ir Veidenbauma rudens. 3. oktobrī - dzejnieka 150. dzimšanas diena, bet šodien viņa dzimtajās mājās “Kalāčos” Veidenbaumu godina īpašā svētku sarīkojumā. “Kalāču” māju gaisotni un stāstus par Veidenbaumu uzklausījusi arī kolēģe Ruta Rikše. Bet Kultūras Rondo studijā – veidenbaumists, Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts Marians Rižijs, ko mēs pazīstam kā dzejnieku Māri Salēju. Veidenbaums dzejā, leģendās un savos “Kalāčos”…   

"Jebkas, ko Veidenbaums ir rakstījis, ir vērtīgāks, nekā tas, kas rakstīts pirms viņa. Interesanti, ko arī pamanījis Edvarts Virza, viņš saskata Veidenbaumā zināmu opozīciju pāri izplūstošo izjūtu dzejā," uzskata Marians Rižijs.

“Tā ir dzeja, kuru rakstījis cilvēks, kurš sevi neuzskata par dzejnieku. Dzeja ir viens no viņa interešu lokiem. Viņš ir brīvs no sava laika dzejnieka pozas, sava laika dzejnieka figūras tēlošanas. Varbūt tas, ka ir ārpus sava laika dzejnieka konteksta, ka rakstījis dzeju kā personisku vēstījumu, tā ir ārpus noteiktiem stingriem virzieniem, tas arī piešķir dzejai dimensiju, kura joprojām ir aktuāla. Viņš ir pirms virzieniem, pirms noteikta laikmeta konteksta, to pēc tam laikmets rada ap viņu. Tad nāk Rainis, Aspazija un pārējie,” turpina Marians Rižijs.

“Es Veidenbaumu atceros padomju latviešu literatūras mērcē, savā ziņā viņš man tika aizsegts. Veidenbaums kā Veidenbaums man atklājās ar Jura Kulakova neaizmirstamo dziesmu ciklu, ar neaizmirstamo videofilmu. Šis Veidenbauma nervs bija tik konģeniāli atklāts Kulakova mūzikā un Ievas Akurates dziedājumā. Tā bija mana satikšanās ar Veidenbaumu,” atklāj Marians Rižijs.

Viņš vērtē, ka ir daudz darīts, lai šobrīd Veidenbaums skanētu tā, kā viņam būtu jāskan.

“Katrs laikmets atklāj no jauna Veidenbaumu. Nenovērtējamu darbu izdarījusi 70. gados literatūras zinātniece Līvija Volkova ar savu monogrāfiju par Veidenbaumu, kurā tiek atklāta Veidenbauma personība visās cilvēciskajās pretrunās. Kā par brīnumu tur ir maz sava laika ideoloģijas,” uzskata Marians Rižijs.

Dzejnieka Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs “Kalāči” pošas dzejnieka jubilejai. Ruta Rikše, ciemojoties „Kalāčos” satika divas no mājas saimniecēm - muzejpedagoģi Andru Ķīsi un muzeja vadītāju Tamāru Kurzemnieci. “Kalāču” sēta un dārzs, kā allaž, sakopti. Saimes istabā saules siltums un gaisā jūtama tikko ceptas baltmaizes smarža. Droši vien tā te smaržoja arī Veidenbaumu ģimenes saimniekošanas laikos. Viņu iesākto no 1958 .gada turpina muzeja ļaudis. “Kalāčos” Veidenbaums ienāca četru ar pusi gadu vecumā. „Kalāčos” viņš aizgāja no dzīves 24 gadu vecumā. 3.oktobris ir viņa dzimšanas diena.

“Kalāču” māja beidzot ir ieguvusi jaunu jumtu. Tāpat muzejā atgriezušās restaurētās mēbeles. Tagad rudenī muzejs ir labi apmeklēts. Galvenais, kas interesē apmeklētājus, kāpēc Eduards arvien ir populārs. Bet īstas atbildes uz šo jautājumu nav. Muzejs lepojas ar jaunu Veidenbauma dzejas izlases izdevumu “Par spīti grūtiem laikiem”, kurā iekļauti dzejoļi, kas ir komponēti.

Oktobra beigās, no 26. līdz 28. oktobrim, Rīgā, "Kalāčos" un Tartu norisināsies Veidenbaumam veltīta konference "...kaut šaubās un šaubīsies cilvēka prāts.. Eduardam Veidenbaumam – 150".