"Man Olafa Gūtmaņa kopotie raksti ir kā Krišjāņa Barona dainu sējums, tur var atrast visu, ko sirds vēlas, veidot programmas, kādas sirds vēlas,” raidījumā Kultūrās Rondo atklāj Liepājas Tautas teātra režisore Ināra Kalnarāja.

Pieminot liepājnieku Olafu Gūtmani 90. dzimšanas dienā, Kultūras Rondo pārlapojam viņa dzejoļus, stāstus un atmiņu dienasgrāmatas kopā ar Gūtmaņa Rakstu sastādītāju, profesoru Edgaru Lāmu, režisori Ināru Kalnarāju un Liepājas Tautas teātra aktrisēm Sandru Okuņevu un Diānu Švānbergu.

“Poētiskā stīga ir vērtīgākā viņa radošajā darbībā,” tā par Olafu Gūtmani bilst viņa Rakstu sastādītājs Edgars Lāms.

"Viņš viens no visu laiku nozīmīgākajiem un labākajiem Kurzemes dzejniekiem ar savu novadniecisko un individuālo īpatnējību kļūst arī nacionāli nozīmīgs. Viņa dzeja ir ļoti uzrunājušas. Atšķirībā no citiem labiem latviešu dzejniekiem Olafam Gūtmanim ir spēcīgs instinktu līmenis, dabas dziļā izjūta. Tā nav prātnieciska un jūsmīga, bet instinktu līmenī, kas ir reta parādība latviešu literatūrā. Tādā sakarā varētu teikt, ka Gūtmanis saucams par klasiķi un ierindojams blakus dziļākajiem dabas izjutējiem un vispār labākajiem dzejniekiem," vērtē Lāms.

Lams atklāj, lai arī par Olafu Gūtmani var teikt, ka viņš bijis daudzražīgs, tajā pašā laikā rakstnieks bijis ļoti prasīgs pret saviem tekstiem, ar stingrāku skatījumu uz saviem tekstiem. Arī veidojot Rakstus nācies viņu pierunāt ļaut iekļaut vairākus darbus. Lāms bilst, ka arvien rokrakstos ir daudz interesantu Gūtmaņa vārsmu un unikāls materiāls ir dienasgrāmatas, kas tikai fragmentāri publicētas.

Liepājas Tautas teātrī jau kopš 1999. gada ik pa laikam top Olafa Gūtmaņa dzejas iestudējumi. 

“Sākumā man bija bail ķerties klāt viņa darbiem, jo likās, ka viņš vīriešu dzejnieks. Vīrietis, spēcīgs vīrietis, personība - zvejnieks, mednieks, makšķernieks. Kad sāku lasīt viņa dzeju, tur ir tik daudz romantikas, tik daudz mīlestības, tik daudz garšas,” bilst Kalarāja.

Sandra Okuņeva atklāj, ka tā īsti Olafa Gūtmaņa dzeju iemīlējusi caur uzvedumiem, kā lasītāja, kā uzvedumu dalībniece, ne kā literatūras speciāliste. Diāna Švānberga arī atzīst, ka līdz šim nebija pievērsusies Olafa Gūtmaņa dzejai. “Gatavojoties iestudējumam, lasot šo dzeju, sākumā tā man likās sarežģīta, nesaprotama. Kad izlasīju un iedziļinājis, vai, mans Dievs, kas tur ir apakšā..., ko tik Olafs Gūtmanis saskatījis,” stāsta Švānberga. Sarunā viņa arī atklāj, ka Gūtmaņa dzeja viņai likusi citādi paskatīties uz liepājniekiem tik ierakstām dabas parādībām.