Vienam no latviešu drāmas spilgtākajiem pārstāvjiem 20. gadsimta 60.-80. gados – Harijam Gulbim – izdots Rakstu 1. sējums. Par viņa ienākšanu teātrī, viņa lugās apslēptajām virāžām un svarīgo mātes tēlu Kultūras Rondo saruna ar Rakstu sastādītāju literatūras zinātnieci Ievu Kalniņu, Nacionālā teātra literāro padomnieci, Harija Gulbja laikabiedri Ritu Melnaci un Harija Gulbja lugu iestudējumu autoru režisoru Edmundu Freibergu. 

“Gulbja lugām bija milzīgi panākumi. Tas bija laiks, kad samērā melīgo latviešu pēckara dramaturģiju nomainīja kaut kas īsts, saistībā ar reālo dzīvi. Cilvēki ieraudzīja sevi. Tas pats notika teātra procesos, sāka meklēt reālo dzīvi uz skatuves,” atminas režisors Edmunds Freibergs.

Režisors pats pie Gulbja lugas “Olivers” iestudēšanas atgriezies otro reizi.

“Man tā luga ļoti patīk, bija vēlēšanās atgriezties pie tās otro reizi. Tā nav novecojusi. (..) Noslēpums ir vienkāršs, viņi runā būtiskām cilvēciskām lietām, par sapņiem, par mīlestību, par bailēm no vientulības. Tas ir aktuāli ikvienā laikā,” atzīst Edmunds Freibergs.

Tāpat viņš bilst, ka patīk melodramtiskā un asprātīgā salikums Gulbja darbos, tas prasa no režisora un aktieriem virāžas, vienu brīdi skatītājs jāieved ļoti dramatiskā situācijā, un uzreiz jāpagriež pa 180 grādiem un tur ir kaut kas smieklīgs.

2016. gadā vienam no izcilākajiem latviešu dramaturgiem Harijam Gulbim apritēja 90 gadu jubileja. Apgāds “Mansards” šim notikumam par godu izdod viņa Rakstu pirmo sējumu: septiņas lugas, kas aizsāk abus dramaturga pārstāvētos žanrus — drāmu un komēdiju.

H. Gulbis līdzās Gunāram Priedem un Paulam Putniņam ir viens no latviešu drāmas spilgtākajiem pārstāvjiem 20. gadsimta 60.–80. gados. H. Gulbja rokrakstu iezīmē īpaši veidota ainu kompozīcija un kamerspēles principi.

Rita Melnace vērtē, ka uz skatuves būtu pelnījusi atkal būt Harija Gulbja luga “Cīrulīši – 70. gadu gandrīz vislabākā labāka latviešu dramaturģijas luga.

“Ārkārtīgi daudz cilvēciskas sāpes, raksturu,” bilst Rita Melnace. “Viņš pats saka, ka rakstījis dzīves formās.”

Harijs Gulbis ir tuvu Čehova postulātam, kurš teicis, ka viņa sapnis ir uzrakstīt lugu, kurā pie pusdienu galda sēž cilvēki un sarunājas, bet tajā pašā laikā brūk un veidojas dzīves. “Viņam arī viss notiek, kā dzīvē. Nav dramatiski asi skatuviski momenti Gulbja darbos,” vērtē Rita Melnace.

Tāpat Rita Melnace uzskata, ka jaunu iestudējumu būtu pelnījusi luga “Uz Liepsalām ejot”, priekšpēdējā, ļoti dziļa un būtiska luga. “Palikusi nepietiekamības garšā pēc Krodera iestudējuma. Vajadzētu atgriezties pie šīs lugas,” tā Rita Melnace.

Stāstot par Rakstu sastādīšanu, Ieva Kalniņa bilst, ka atšķirībā no dramaturga Gunāra Priedes, kuram izdoti Raksti piecos sējumos, Harijam Gulbim nav dienasgrāmatu, nav gandrīz nekādu materiālu. “Viņš nākotnei neko nesaglabā. Viņš sadedzina visdažādākos tekstus. Praktiski ir tikai viņa lugu teksti. Tā ir pilnīga atšķirība, kāda ir Priedem, kas saglabā pilnīgi visu. (..) Domāt, ka literatūrvēsturnieks kaut ko varēs pēc gadiem atrast arhīvos. Tā nebūs. Viņš uzskata, ka teksts ir galvenais un apkārt nekā nav,” stāsta Ieva Kalniņa.

Rakstu 1. sējumā iekļautas lugas “Vecīši” (1958), “Viena ugunīga kļava” (1966), “Aijā žūžū, bērns kā lācis” (1966), “Medību pils” (1967), “Mans mīļais, mans dārgais” (1968), “Silta, jauka ausainīte” (1972), savukārt luga “Mans cilvēks” (1960), kuras iestudējumu aizliedza drīz pēc pirmizrādes Valmieras teātrī, piedzīvo pirmpublicējumu tieši Rakstu 1. sējumā.

“Viņš [Gulbis] ieviesa jaunu estētiku. Var redzēt, ka kritikā neviens nesaprata, kāpēc tiem cilvēkiem nav gribas, kāpēc nav skaidra mērķa, kāpēc viņi runā par cilvēku kā mīlestību. Tā bija 60. gada sezona, kad 1959. gadā sākās cīņa pret nacionālkomunismu. Kritikā parādījās, ka vajag daudz stingrāk vērtēt, ka nevar atkāpties no sociālistiskā reālisma principiem. Īpaši pievērsa uzmanību dramaturģijai un teātrim,” par lugas “Mans cilvēks” aizliegšanas iemesliem min Ieva Kalniņa, pieļaujot arī, ka Pētera Lūča veidotais iestudējums nav bijis pārliecinošs, jo viņam patīk raksturi, ne smalkas attiecības, kur gandrīz nekas nenotiek. Pašu autoru tas, protams, ietekmēja, nākamās lugas Kultūras ministrija nemaz tik labprāt nevēlējās redzēt.

Harija Gulbja Rakstu 1. sējuma atvēršanas svētki norisināsies Nacionālajā teātrī 21. oktobrī.