Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa rīko starptautisku zinātnisku konferenci "Ed. Virzam – 135: Nav māņi brīvība, bet kļūdīgs mērķis tavs. // Ir tautas dažādas, bet katrai liktens savs". 

Tā būs pirmā dzejnieka Ed. Virzas daudzpusīgajai darbībai veltīta konference, kurā piedalīsies Latvijas Universitātes, Latvijas Mākslas akadēmijas, Liepājas Universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolas, Daugavpils Universitātes mācībspēki, kā arī pētnieki un tulkotāji no ārzemēm: Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Polijas, Ungārijas, Austrijas, Francijas.

Par Edvarta Virzas poētikas saknēm, laikmeta izjūtu un literāro darbību Kultūras Rondo studijā pārrunājam ar literatūras zinātniecēm E.Virzas Rakstu sastādītāju Andu Kubuliņu, vieno no Virzas konferences organizētājām Sigitu Kušneri, bet ar Simonu Sofiju Valki - par E.Virzas franču literatūras tulkojumiem.

Konference notiks 18. oktobrī LU Mazajā Aulā savukārt 19. oktobrī LU Akadēmiskajā bibliotēkā.

“Virza bija padomju gados totāli noklusēts un tam liela nozīme,” uzskata Anda Kubuliņa, skaidrojot, kāpēc tikai, atzīmējot dzejnieka 135. jubileju, tiek rīkota pirmā viņam veltītā konference.

Tā būs pirmā konference, kas visaptveroši izvērtēs izcilā, padomju laikā pilnībā noklusēta rakstnieka Virzas devumu mūsu literatūrā un kultūrā. Virza piedalījās Latvijas neatkarības izcīņā ne vien ar spalvu, bet arī kā strēlnieks. Konference iezīmēs viņa intereses, kontaktus, literārās saiknes ar Eiropas kultūru diahronā un sinhronā skatījumā. Priekšlasījumos tiks analizēts viņa ieguldījums ne vien literatūrā, mākslas, teātra un mūzikas kritikā, bet arīdzan ideoloģijas, politikas, reliģijas izpratnes veidošanā. Pirmo reizi tiks izvērtēti E. Virzas tulkojumi citās valodās, kā arī viņa paša tulkojumi.

Konferences laikā būs arī atvēršanas svētki Edvarta Virzas Rakstu 7. sējumam. Anda Kubuliņa atzīsti, ka viņas darbs nav Kopotie raksti un neietver pilnīgi visu, ko Virza sarakstījis. Anda Kubuliņa min, ka, piemēram, nav iekļāvusi monogrāfijas par Kārli Ulmani un Oskaru Kalpaku, jo šiem darbiem nav dokumentālu liecību. Par labāko šīs formas Virzas darbu Anda Kubuliņa atzīst monogrāfiju par Zigfrīdu Annu Meierovicu, jo tam vāca dokumentus, laikabiedru atmiņas.

Sigita Kušnere atzīst, ka Virzu zina pētnieki, bet ne studenti un skolēni. Zina “Straumēnus”, vēl patriotisko dzeju, bet publicistika, brīvdomīgā dzeja ir nezināmas lietas.

Konferences programma pieejama šeit.