Balkānu ritmi, sengrieķu un arābu tērpu motīvi, Smiļģa laika aktieru runas veids, bufonāde un vēl un vēl – tas viss raksturo režisora Elmāra Seņkova jaunāko iestudējumu Nacionālajā teātrī „Trīne”. Piģermiģers divās daļās. Pirmizrādes 11. un 12. maijā.

Blaumanis par savām joku lugām draugam Rūdolfam Jirgenam izteicies, ka cilvēks taču nespēj vienmēr būt nopietns, viņam vajag arī prieka, viņam vajag arī krietni izsmieties. Arī režisora Elmāra Seņkova kontā līdz šim ir nopietni un respektabli Blaumaņa darbu iestudējumi - „Indrāni” Rīgas Krievu teātrī, „Purva bridējs” Nacionālajā teātrī, „Raudupiete” – Valmierā. Tagad „Trīne” - pienācies laiks izsmieties.

„Gribēju pārbaudīt savus spēkus komēdijas žanrā šajā sezonā. Daudz lasīju komēdijas un ilgi nevarēja atrasts. Māra Ķimele ieteica palasīt Blaumani. „Trīni” lasot uzreiz sāku vizualizēt – vizualizēju spēles veidu, ieraudzīju, ka tur var izdauzīties, ieraudzīju tipāžus. Uzreiz sapratu, ka taisīšu,” sarunā Kultūras Rondo atklāj režisors Elmārs Seņkovs.

Režisoram uzreiz bijis skaidrs, ka iestudējums būs tāds, kādu neiedomājamies Blaumani. Citādi šo lugu nebūtu izvēlējies. „Uzreiz ieraudzīju spilgtu formu, grimu, maskas… Izmantot visus sulīgos teātra izteiksmes līdzekļus līdz maksimumam,” bilst Elmārs Seņkovs. „Bērnišķīgs veltījums, mīlestība pret teātri, kurā tev patīk, ka atveras priekškars, ka ieraugi krāsas, ka ik pēc 10 minūtēm ieraugi jaunu tēlu. (..) Mana bērnības sajūta par teātri.”

„Durvju joku luga, jo Blaumanim ierakstīts lugā „trīs durvis” – nāk iekšā, vienas aizslēgtas, otras atveras. Tāds princips. Man pašam durvis nekad nav patikušas uz skatuve, vairāk licies interesanti veidot formu un savrupo pasauli. Katrai izrādei savu eksistēšanas kosmosu,” atklāj scenogrāfs Reinis Suhanovs, kurš šim iestudējuma veidojis arī tērpus. „Tēlu sistēma tika uzticēta veidot dauzonīga.” Brīva eklektiskā dauzīšanas ir absolūts uzstādījums.

"Aktieri daudz nodarbojušies ar izteiktu jaunradi. Piedāvājumi bija ārprātīgi un interesanti. Es arī viņus rosināju/ Teicu, jo ārprātīgāk, jo labāk. Noņemt var visu. Bet noņēmām ļoti maz. Aktieriem un režisoram beidzot ir iespēja atļauties pārkāpt robežas, ka vajag taisīt komēdijas. Atrast pārsteigumu, pašiem sevi pārsteigt un pārsteigt arī publiku. Tas bija grūtākais," uzskata Elmārs Seņkovs.

„Domāju, ja Blaumanis redzētu šo izrādi, viņam noteikti patiktu. Viņš saprastu mūsu domu. Viņš bija izglītots un gudrs cilvēks un saprastu, ka mēs ar šo lugu nerīkojamies pavirši,” uzskata Elmārs Seņkovs.

Viņam piekrīt arī Reinis Suhanovs, norādot, ka „tāpēc jau Blaumanis ir Blaumanis, ka viņš vienā lappusē var „Trīnes grēkus” rakstīt, nākamā akā bērnus slīcināt. Viņš redz, ka dzīvē ir tā puse un dauzīšanās. Un mākslā bieži vajag izdauzīties. (..) Viņš šo mūsu pieeju ar dauzīšanos un smiešanos pieņemtu".

Elmārs Seņkovs bilst, ka ar izrādi "Trīne" ne būt nebeigsies viņa Blaumaņa darbu iestudējumi. "Blaumanis ir sarežģīts, bet vienmēr ar viņu patīkami satikties," atklāj Elmārs Seņkovs.