2. oktobrī atklāja skatuves mākslas festivālu “Patriarha rudens”. Festivāls notiek jau astoto gadu pēc kārtas, un tā laikā iespēja redzēt teātra, audiovizuālās un laikmetīgās dejas horeogrāfijas bakalaura un maģistra darbus. Visu festivāla nedēļu notiek arī lekcijas un meistardarbnīcas. Šī gada festivāla viens no mākslinieciskajiem akcentiem ir leļļu un objektu teātris, kas atspoguļosies gan izrādēs, gan meistardarbnīcā.

Festivālu "Patriarha rudens” kā jau ierasts atklāja Āgenskalna tirgū, ar festivāla mākslinieciskā vadītāja Jāņa Siliņa uzrunu, ar Eduarda Smiļģa balss ierakstu par atmosfēru teātrī. Pa vidu tirgotāju galdiem performanci iesāka Kultūras Akadēmijas aktieru 1.kursa studenti, sekoja leļļu teātra mākslas 3.kursa studentu priekšnesums un laikmetīgās dejas improvizācija tirgus centrālajā ejā. Plīvoja "Patriarha rudens" karogs un, protams, skanēja Burharda Sosāra "Āksta dziesma".

Āgenskalna tirgū sastaptās Māras Ķimeles režijas studentes Sabīne un Beatrise bilst, ka viņām viss ir jauns, jo studijas tikko uzsāktas 1. kursā, tāpēc šogad skatās, ko dara kolēģi, lai, cerams, pēc gada pašas atklātu festivālu.

Vēlāk festivāla atklāšana turpinās Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, kur tiek uzvilkts festivāla karogs un baudīta zupa. Šogad festivāla skatē ar saviem diplomdarbiem piedalās desmit Kultūras Akadēmijas pērnā mācību gada absolventi, režisores Māra Ribkinska, Kristīne Logina, Justīne Vaivode, starp viņiem arī Andra Gindras darbs režijā.

Andris ir aktieris, kurš izmēģinājis spēkus, iestudējot pirmo režijas darbu, un jau nokļuvis "Patriarha rudens” skatē. Režisors bilst, ka bijis brīvs laiks mācību procesā un to izmantojis, lai izveidotu savu izrādi. Uzrunājis 2. kursa studentus un nokļuvuši līdz “Patriarha rudenim”.

"Izrādi centos veidot groteskā formā. Saturs nepazūd, bet kā šo Zīverta darbu, kas ir gana literārs, padarīt skatītājiem interesantāku, lai būtu interesanti aktieriem. Grotesks spēles stils, interesants eksperiments. Aktieri aizrāvās līdz ar mani, un es aizrāvos līdz ar viņiem un kopā labi pavadījām laiku," atklāj Andris Gindras.

Andra Gindras iestudēto izrādi “Pagrabs” rādīs 3. oktobrī Smiļģa muzejā. Savukārt horeogrāfes Agates Bankavas darbu “Laba laikmetīgās dejas izrāde “Slikta”” 3. oktobrī Ģertrūdes ielas teātrī. Viena no šīs izrādes dalībniecēm ir Olga Žitluhina, Kultūras akadēmijas Bakalaura studiju programmas Laikmetīgās dejas māksla vadītāja.

“Atklāšanu veidojam neierobežojot ne skatītāju, ne tirgotāju, Placis jāatrod, kur var. Tā ir improvizācija,” bilst festivāla “Patriarha rudens” dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs Jānis Siliņš.

Šī gada festivāla viena no mākslinieciskajām ievirzēm ir leļļu un objektu teātris, turklāt festivāla laiks paredzēts ne tikai radīto darbu atrādīšanai, bet arī jaunu zināšanu apguvei – šoreiz leļļu teātra mākslā.

“Lelle, objekts, priekšmets tirgū arī ir tas, kas ir sintēzes teātri ir vizualitāte, papildus emocija un papildus emocija tam, ko aktieris dara savā psiholoģiskajā pārdzīvojumā,” norāda Jānis Siliņš. Kultūras akadēmijas studentiem ir festivāla laikā meistarklases, kurās strādā ar priekšmetiem un lellēm. “Leļļu teātra māksla ir piemērota visām paaudzēm, tāpēc festivālā ir šādas izrādes,” turpina Jānis Siliņš.

Pasaku izrādes “Zīmējumi upē” un “KASTE notiek?” rādīs 4. un 6.oktobrī. Vēl runājot par festivāla skati, kurā piedalās Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura un maģistra darbu režisori un laikmetīgās dejas horeogrāfi, Jānis Siliņš uzsver, cik svarīgs ir darbu vērtējums.

“Tā sacensība vai citādākā ieraudzīšana ekspertu skatījumā, jo viņi nav redzējuši viņus mācību procesā, uzreiz citādāk. Tad ir citādāks vērtējums. Tas ir svarīgi jaunam cilvēkam, topošam māksliniekam,” uzskata Jānis Siliņš.

Starp ekspertiem arī režisors Kārlis Krūmiņš, kuram īpaša saistība ar „Patriarha rudeni”, jo viņš bija pirmā “Patriarha rudens” uzvarētājs. 

“Patriarha rudens” turpināsies visu nedēļu, līdz pat 8.oktobrim.