Režisora Georgija Surkova pirmais iestudējums Nacionālajā teātrī ir “Dziļā, skumjā jūra” Jaunajā zālē. Pašlaik Valmieras drāmas teātrī top zinātniski populāra drāma “104 lappuses par mīlestību”, tās pirmizrāde gaidāma janvāra beigās. Georgijs Surkovs līdz šim vairāk strādājis Daugavpils teātrī, arī Rēzeknē, viņa iestudējumi tapuši arī Krievijā, Polijā un Lietuvā. Nominēts un arī ieguvis “Spēlmaņu nakts” balvu par iestudējumu “Viss ir viņa” Daugavpils teātrī. Nacionālā teātra iestudējumā “Dziļā, skumjā jūra” iedziļinās mūsu sarežģītajos emociju ceļos krīzes situācijās. Galvenajā Esteres lomā Dita Lūriņa.

“Visi ar ambīcijām, ar savu pārliecību, zināšanām un pieredzi, tas nav tas pats, kas strādāt ar studentiem, kas klausās ar atvērtu muti,” tā pirmo sastapšanos ar Nacionālā teātra aktieriem raksturo Georgijs Surkovs.

Ar izrādes radošos komandu režisors iepriekš jau sadarbojies: ar scenogrāfi Daci Sloku šī ir desmitais kopīgi veidotais iestudējums, ar komponistu Tomu Auniņu otrais kopīgais darbs, pirmo reizi strādā ar kostīmu mākslinieci Mariju Rozīti.

Turpinot par darbu ar aktieriem, Georgijs Surkovs atzīst, ka ļoti atšķiras darbs, “ja ir attiecības, labi nostādītas”.

“Daugavpilī ir vieglāk, viņi mani jau pazīst, šeit nezina, kas tu esi. Ja Daugavpilī atnāktu un pateiktu, ka negribu mēģinā, ejam uz parku iedzert vīnu, aktieri uztvertu normāli,, domātu, ka tā ir daļa no procesa un ticētu, ka izrādes sanāks. Šeit neko tādu nevar atļauties, cilvēki nesaprastu, kas notiek, viņiem nav iemesla man ticēt,” stāsta režisors.

Stāstot par iestudējuma tapšanu režisors norāda, ka viņam nav bijis sagatavošanās periods izrādei, viņam patīk, ka ar aktieriem kopā izlasa lugu un tad sāk domāt un redzēt, kāda tā būs. “Vērtīgi, ja neliec aktieriem darīt to, ko iztēlojies, bet mēģini tagad uztvert, redzēt viņus, kā viņi lasa,” uzskata Georgijs Surikovs.

Šis ir otrais gadījums režisora praksē, kad viņš iestudē teātra piedāvāto materiālu. Šoreiz tā ir britu dramaturga Terensa Retigana luga. Režisors atzīst, ka nav viegli iestudēt lugu, kuru piedāvā. Kad pats izvēlas lugu, ļoti kritiski mēģina to analizēt, meklēt slikto un ja tā ir par daudz, tad noliek malā. Ja redzi, ka nav daudz sliktā, bet ir labais, kas skar, tad izvēlies iestudēšanai. Kad piedāvā lugu, tu mēģini otrādi lasīt ar uzdevumu atrast tur labo.

“Šī luga ir spēcīga, bet attiecības ar dramaturģiju, piedāvāto un paša izvēlēto atšķiras,” atzīst Georgijs Surikovs.

Terenss Retigans ir viens no pagājušā gadsimta 30 .- 50.gadu spožākajiem britu dramaturgiem. Divdesmit slavas gados uzrakstījis turpat 30 lugas. “Dziļā, skumjā jūra” rakstīta pagājušā gadsimta 50. gados. Georgijs Surkovs uzsver, ka luga nav konkrētam laikam piesaistīta, stāsts ir universāls un piesaiste kādam laikam sarežģītu stāsta uztveri.

Izrādē piedalās aktieri Dita Lūriņa, Ģirts Liuzniks, Ivars Puga, Ināra Slucka, Voldemārs Šoriņš un Jānis Vimba. Izrādi “Dziļā, skumjā jūra” iespēja redzēt 3. janvārī, savukārt Valmieras teātrī Georgija Surkova jaunākajam iestudējumam “104 lappuses par mīlestību” pirmizrāde gaidāma 26. janvārī.