No 5. līdz 20. oktobrim, piedāvājot dažādu, ļoti izsmalcinātu mūziku, Rudens kamermūzikas festivāls noritēs Jūrmalā, Rīgā un Rēzeknē.

Atkāšanas koncertā 5. oktobrī Dzintaru koncertzālē muzicēs „Belcea Quartet” no Londonas.

„Viens no uzstādījumiem ir katru gadu uz festivālu atvest pasaules elites klases stīgu kvartetu,” sarunā raidījumā Kultūras Rondo atklāj festivāla mākslinieciskā vadītāja Baiba Kurpniece. Viņa atzīst, ka "Belcea Quartet" pieder pasaules pirmajām pieciniekam un mūziķi uzstāsies vislabākajā kamermūzikas zāle Latvijā.

Baiba Kurpniece norāda, ka šis ir izpildītājmākslinieku festivāls, atskaites punkts, veidojot festivāla programmu, lai tie būtu spilgti mūziķi žanrā, lai ir ko teikt. Lai būtu starptautiski mūziķi, lai Latvijas mūziķi varētu spilgti parādīties. Ik gadu uzmanība vērsta un latviešu mūziku, latviešu komponistu kamermūziku. Šogad koncertā 18. oktobrī Mazajā ģildē būs koncerts "Brāmss iedvesmo Plakidi", kas būs veltījums Pēterim Plakidim.

Stāstot par šo koncertu, čelliste Guna Šnē atklāj, ka ideja bijusi, lai tajā skan Pēterim Plakidim tuva mūzika (J. Brāmss), viņa paša mūzika, kā arī pianiste Agnese Egliņa ieteikusi, ka latviešu komponisti varētu rakstīt veltījumus Pēterim Plakidim kā dāvanu dzimšanas dienā. Taču šajā vasarā komponists aizgāja mūžībā, tāpēc šobrīd jau koncertam ir cits konteksts.

Jaundarbus Pēterim Plakidim velta Gundega Šmite, Līga Celma-Kursiete, Imants Zemzaris un Edgars Raginskis. Divi darbi tapa komponista dzīves laikā – Gundegas Šmites un Imanta Zemzara, divi jau pēc viņa aiziešanas mūžībā – Edgara Raginska un Līgas Celmas-Kursietes.

Lūgta raksturot kamermūziku kā žanru,

Guna Šnē atzīst, ka „kamermūzika ir biedējošs žanrs darba procesā, bet gala rezultāts ir brīnišķīgākais no visiem. Īpaši tas liekas par stīgu kvartetu, jo satiekas četri stīdzinieki, kas visi ir savā ziņā līdzvērtīgi, bet katram sava loma. Nepārtraukti dzīvo kompromisā, tas nozīmē, ka citam citu jāiedvesmo, jāatbalsta. Solo uz skatuves spēlēt ir pat vieglāk, tur esi brīvs, nav atbildības pret citu,

kamermūzikā, kur satiekas trīs vai četri, esi atbildīgs par pārējiem, savstarpējā mijiedarbība ir svarīga. (..) Trio un kvartets ir visjūtīgākie savstarpējā komunikācijā,” muzicēšanu kameransamblī raksturo Guna Šnē.

Baiba Kurpniece piebilst, ka "Belcea Quartet" altists uz jautājumu, kāda ir viņa loma stīgu kvarteta, atbildējis, ka stīgu kvartetu var salīdzināt ar vīna pudeli – čells ir pudele, pirmā vijole ir etiķete, otrā vijole un alts ir pats vīns, kas pa vidu, visiem māksliniekiem ir vienlīdz būtiska nozīme, lai klausītāji zālē varētu teikt, ka šajā ansamblī mūziķi saplūst spēles brīdī kā vienā.