Bet pēc pusdivpadsmitiem Kultūras Rondo studijā par Gundegas Repšes jaunā romāna Jauki ļaudis tapšanu un vēstījumu izvaicāsim pašu autori.

„Grants lavīna vai mākoņu sadursmes, noziegums un sāpes – tikai cilvēka vienreizība un gars nosaka tām mērogu," tā Gundega Repše romānā Jauki ļaudis.

"Darba tapšanas laiks bija saskaldīts un dramatisks, jo es pazaudēju to, ko biju gandrīz gatavu uzrakstījusi. Tas bija iecerēts, ka dzirksteļojošs traģikomisks drastisks gabals, jo man apkārtējie ļaudis bija kūdījuši, lai attīstu sevī tādu rotaļīgo un komisko pusi, ko mazliet biju aizsākusi Mazajos memuāros par vīru, tapīru un citiem zvēriem. Tad tas viss pazuda reizē ar Zolitūdes notikumiem, tad es pati kritu Zolitūdē. Bija vai nu jāatmet šī ideja, vai jāuzvar. Es rakstīju pilnīgi savādāk. Bet man patīk labāk, ka ir rakstīts šajā “smagajā atslēgā”, nekā, ja būtu viegli, dzirksteļojoši, kā mēs visi alkstam, lai kaut kas ir remdējošs un glāsta mūsu drūmās miesas un garu,” stāsta Gundega Repše.