Dzejnieks un atdzejotājs Guntars Godiņš turpina lielu darbu - tulko igauņu eposu “Kalevdēls”.

“Daudz darba ar igauņu folkloristiem un zinātniekiem, reizēm nākas skatīties neiedomājamākos rakstus par igauņu valodu, jo daudz izdomātu vārdu," tā savu darbu pie tulkojuma sarunā Kultūras Rondo raksturo Guntars Godiņš. "Tās ir arī etnogrāfijas un apģērba studijas, kur lika saktas, ko sakta nozīmēja mitoloģiskā ziņā un arī praktiski. Smags darbs, domāju, ārprāts, ko es esmu uzņēmies!”

Igauņu eposa “Kalevipoegs” (Kalevdēls) tulkojums latviski iznāca pirms apmēram pirms 100 gadiem, tulkoja Elīna Zālīte.

“Mans ieskats eposa poētikā un stilistikā ir atšķirīgs, veidoju jaunu versiju, kur mēģinu saglabāt igauņu tautasdziesmas pašu būtību - tas ir valodiskais skaniskums. Bez tā igauņu tautasdziesmas un Kalevdēls nav iedomājams,” atklāj Godiņš.

Jauno “Kalevdēla” tulkojumu izdos apgāds “Neputns” nākamajā gadā. Runājot par atvēršanas svētkiem, Guntars Godiņš smej, ka viņš iedomājas, ka varētu piemēram, sēdēt kādas trīs dienas un visu nolasīt eposu.

Savukārt apgāds “Mansards" izdevis Guntara Godiņa atdzejotu igauņu dzejnieka Hasso Krulla krājumu "Kad akmeņi vēl bija mīksti"

Godiņš norāda, ka Hasso Krulls ir viens no spilgtākajiem igauņu intelektuāļiem, ne tikai dzejā, viņš arī daudz raksta esejas, recenzijas, interesējas par visu, arī par mākslu un džezu. 

“Mani interesē atšķirīgas stilistikas igauņu vai somu dzejnieki. Veidoju nosacītu “manu igauņu dzeju”. Rakstu arī grāmatu, kas sauksies “Mana igauņu dzeja”," tā par izvēli tulkot Hasso Krulla darbus stāsta Godiņš.

Izlasē iekļauti fragmenti gandrīz no visiem Krulla krājumiem, arī no eposa dzejā "Kad akmeņi vēl bija mīksti", kur savijas somugru mīti, leģendas, pasakas, no kura arī aizgūts nosaukums latviešu izdevumam.