31. oktobris - Reformācijas diena. Atzīmējot 500 gadus kopš reformācijas sākuma un apcerot agrīnā luterisma būtisko ietekmi uz latviešu valodu un kultūru, no 1. novembra Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 1. stāvā skatāma izstāde "Luters. Pagrieziens". Kultūras Rondo kopā ar izstādes “Luters. Pagrieziens” veidotājiem aicina doties uz LNB, lai jaunajā ekspozīcijā pārrunātu stāstu par Martinu Luteru, viņa Vitenbergas 95 tēzēm un luterisma būtisko ietekmi uz latviešu valodu un kultūru. Stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Gustavs Strenga, vēsturnieks Andris Levāns un LNB direktors Andris Vilks.

“Mūsu ideja ir parādīt to, ka Lutera solis, ko viņš spēra 1517. gadā, ietekmē mūs 21. gadsimta sākumā,” tā par izstādi bilst Gustavs Strenga.

Savukārt Andris Vilks atklāj, ka LNB Latvijas simtgades sakarā vēlas akcentēt pasākumus, ielūkojoties tālākā pagātnē.

“Valstiskuma pazīmes pamanām dažādos notikumos jau no Livonijas veidošanas laikiem. (..) Viens no svarīgajiem elementiem – reformācija. Mēs uzsveram latviešu valodas nozīmi, jo tad radās pirmie teksti latviešu valodā. Bet iezīmējas arī daudz kas cits. Rīga un Vidzeme kļuva par vietu tolerancei, kur panāca, ka luterāņu un katoļu ticības savstarpēji sapratās. Tas ir līdz pat mūsdienām.

Ir virkne svarīgu lietu, kas Latvijā likušas pamatus tam, kas 1918. gadā noformulējās kā Latvijas valsts. Strādājām, lai skaidrotu, ka tā nav nejaušība, ka tas nebija Vladimira Iļjiča Uļjanova un Trocka lēmums, ka drīkstam, bet tas attīstījās daudzās paaudzēs soli pa solim, attīstot mūsu nāciju, valodu, kultūru.”

Izstādi rīko LNB sadarbībā ar Strasbūras Nacionālo un universitātes bibliotēku un Virtembergas Zemes bibliotēku Štutgartē.

Ienākot LNB, cilvēki ieraudzīs pasauli, kas sagriezta ar kājām gaisā, ainavu, kas ir ar kājām gaisā.

“Tas bija pagrieziens, jo Lutera solis maina Eiropas kultūru un civilizāciju. Ar šo izstādi gribējām šo dinamisko procesu, kas veidojis arī latviešu kultūru un latviešu rakstu valodu, parādīt.”

“Ar grāmatu, tekstu un katalogu palīdzību izstāde parāda mirkli Eiropas vēsturē, kad cilvēki sāka apjaust spēcīgāk un pārliecinošāk, kas ar viņiem notiek. Rīgā tas tika uzsvērts vēl spēcīgāk un pārliecinošāk, kā šie notikumi, šis domāšanas veids, kā šis pagrieziens pagrieza mūs ar seju pret šo laiku. Šādi, kādi esam šodien nebūtu, ja nebūtu šī fakta," analizē Andris Levāns.

Gustavs Strenga skaidro, ka izstādē nav aplūkots visa garā reformācijas un protestantisma vēsture. Tieši laiks ap 1517. gadu, brīdi, ka reformācija nonāk šeit – 1521. gads, Svētbilžu grautiņi – 1524. gads. Līdz Lutura bībeles iespiešanai 16. gadsimta vidū. “Laiks nav svarīgs, svarīgākais ir pārmaiņu fenomens,” norāda Gustavs Strenga.

Izstāde "Luters. Pagrieziens" ir veidota kā stāsts par Luteru, viņa mācību un to, kā reformu kustība 16. gs. sākumā izplatījās Eiropā, salīdzinoši ātri sasniedzot gan Strasbūru Elzasā, gan Rīgu Livonijā. Izstāde iepazīstinās ar dievbijību Eiropā un Reinas ielejā pirms reformācijas, rādot unikālus viduslaiku sakrālās mākslas darbus un kulta priekšmetus. Savukārt par Lutera personību un reformācijas sākumu Vitenbergā 1517. gadā stāstīts ar šīs kustības galvenā medija – iespiestās grāmatas – palīdzību. Būtiska vieta izstādē ierādīta stāstam par pirmajiem rakstītajiem un iespiestajiem tekstiem latviešu valodā, kas tapuši Lutera mācības ietekmē. Vienlaikus izstādē būs redzamas 16. gadsimta 20. gados iespiestās, Rīgai domātās grāmatas, kuras parāda, cik šī laikmeta kontekstā ātri Lutera vēsts sasniedza rietumu kristīgās Eiropas perifēriju – Livoniju.

Izstādē būs redzami gan mākslas objekti – katoļu baznīcas kulta priekšmeti, gan grāmatas. Mākslas priekšmeti deponēti no Latvijas muzeju kolekcijām – Rundāles pils muzeja un Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja. Izstādes kodolu veido grāmatas no LNB, Strasbūras Nacionālo un universitātes bibliotēkas, Virtenbergas zemes bibliotēka, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas, Bavārijas Valsts bibliotēkas, Hercoga Augusta bibliotēkas Volfenbitelē un Upsalas Universitātes bibliotēkas kolekcijām.

“Luters nāca ar to, kas ir patiesā izpratne par grēku, tā piedošanu un atlaišanu. Luteram bija skaidrs, ka cilvēka radīta baznīca cilvēkam grēkus atlaist nevar. To var izdarīt tikai Dievs. Līdz ar to pāvesta kūrijas piekoptā politika, uzticot cilvēkam kādu darbu vai liekot ziedot jeb pērkot indulgenci, bija tirgus darījums, Šādā situācija nevarēja nevarēja teikt, ka tas bija Dievam tīkams darbs, kas ir saskaņā ar Svētajiem rakstiem. Šo pretrunu Luters uzrunāja,” analizē Andris Levāns.

“Lutera fenomens nebija iespējams bez iespiestiem tekstiem un ja viņam nebūtu atbalstītāju. 1521. gadā, kad Luteru izslēdz no katoļu baznīcas kā ķeceri, viņa ideja ir sākusi iegūt lielu atbalstu,” norāda Gustavs Strenga un bilst, ka gan Strasbūrā, gan Rīgā Lutera vēsts atnāk vienlaikus.