Rīgas mākslas telpā nupat atvērtas divas apjomīgas un izzinošas izstādes. Viena no tām ir starptautiska ceļojošā izstāde „No baroka līdz mūsdienām. Eiropas kultūra un dzīvesveids keramikā”. Tajā iespēja izsekot kā keramika attīstījusies Eiropā no 17.gadsimta līdz mūsdienām. Savukārt otra ir laikmetīgās keramikas izstāde ”Kolekcija. Latvijas starptautiskā keramikas biennāle” un tajā aplūkojami 118 autoru darbi. Izstādi papildina arī Latvijas keramikas vecmeistara Pētera Martinsona darbi.

 

Rīgas mākslas telpas Intro zāle ir aptumšota un izgaismoti – tikai paši keramikas darbi, kas izvietoti aiz stikla un atklāj keramikas attīstību Eiropā. Par galveno tēmu izvēlēts sociālais aspekts – sadzīve un ikdienas paradumi, kurus ietekmējušas dažādas pārmaiņas četru, piecu gadsimtu garumā un kas atspoguļojas majolikas, keramikas, fajansa un porcelāna mākslā.

„Izstāde skatāmi deviņu muzeju kolekciju darbi – vairākas valstis, reģioni, vairākas kolekcijas, arī senākie periodi, kas Latvijas muzejos skatāmi ierobežotā apjomā, bet te pārstāv katru konkrētu valsti un atspoguļo attiecīgo periodu,” skaidro Rīgas Porcelāna muzeja krājuma glabātāja Iliana Veinberga.

Izstādes iniciators un galvenais kurators ir Starptautiskais keramikas muzejs Faencā Itālijā, arī daudzi priekšmeti ir no Itālijas. Arī izstādē plaši pārstāvēta Itālijas keramika. „Kamēr izgudro porcelāna recepti Vācija, Itālija baltās keramikas centrs. Tas, ko mēs saucam par fajansu un ir starpposms starp māla keramiku un to, kas pēc gadsimta kļūst par porcelāna mākslu un ražošanu. Fajanss, kas ir smalkāks nekā keramika, bet nav vēl porcelāns. Itālijā kļūst par šīs tendences devēju visiem pārējiem Eiropas reģioniem,” atklāj Iliana Veinberga.

Tikai Rīgā ceļojošās izstādes ietvaros aplūkojams Kurzemes dekors, tādu savulaik pasūtījis hercogs Bīrons, te redzamais paraugs ir no Rundāles pils muzeja kolekcijas.

Savukārt Rīgas mākslas telpas Lielajā zālē skatāma laikmetīgās keramikas izstāde, kurā aplūkojami turpat 120 autoru darbi, un ekspozīciju veido darbi, ko dāvinājuši paši mākslinieki, arī mākslas darbi, kas Starptautisko keramikas simpoziju laikā tapuši tepat Latvijā - Daugavpilī.

Keramikas simpoziju rīkotājs, mākslinieks Valentīns Petjko stāsta, ka pieredze simpozijos Daugavpilī rāda, ka mākslinieki ir vairāk tendēti uz eksperimentēšanu, mūsdienu keramikā viņiem nav svarīga forma, bet eksperimentē ar materiālu un materiāla iespējām. Arī simpozija nosaukums ir „Keramikas laboratorija”.

Uz izstādes atklāšanu bija ieradusies māksliniece Marija Hosē Komello (Marie-Josee Comello), viņa ir holandiete, viņas saknes ir Itālijā, bet māksliniece pašlaik dzīvo Vācijā, Akena, tuvu pie Nīderlandes robežas. Viņas kompozīcija pērn apbalvota, vērtējot Daugavpils biennāles darbus, un tagad māksliniece pauž pārsteigumu, ka viņas kompozīcijas daļa izvēlēta arī uz šīs izstādes plakāta.

„Esmu ļoti pārsteigta to ieraugot, izskatās citādāk, nekā kad es tos taisīju, taču ļoti skaisti. Esmu ļoti laimīga. Daugavpilī guvu tik daudz enerģijas, tur valdīja lielisks mākslas gars,” gandarīta Marija Hosē Komello. „Un arī kā viss tika organizēts Marka Rotko mākslas centrā. Pagājušā gadā es tur jutos labi. Un tagad, ierodoties šeit izstādē burtiski no lidmašīnas, atkal ir tās pašas sajūtas. Mums veselu nedēļu bija tik piesātināta programma no rīta līdz vakaram, viss tikai par keramiku, dažādi veidi, latviešu keramikas vēsture, protams, Pētera Martinsona ietekme. Man tas bija brīnišķīgs laiks.”

Mākslinieces sacīto papildina Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītāja vietnieks Māris Čačka. Viņš norāda, ka Marijas Hosē Komello darbs bija ieguvis starptautiskās žūrijas augstāko vērtējumā gan iepriekšējā balsojumā, gan klātienē aplūkojot, un tas ir gods, ka māksliniece ir ieradusies uz izstādes atklāšanu. „Tas ir arī apliecinājums, ka šis starptautiskais notikums, Latvijas starptautiskā keramikas biennāle, ir būtisks notikums,” norāda Māris Čačka.

Daļu izstādes ekspozīcijas veido Daugavpils keramiķu darbi, tā parādot Daugavpils keramikas tradīcijas. Tāpat izstādē stikla vitrīnās redzami arī Pētera Martinsona darbi, tie izvietoti telpas augstākajā līmenī, un ne velti biennālei Daugavpilī 2018. gadā dots nosaukums „Martinsona balva”. Taču jau šovasar augustā Daugavpilī notiks keramikas simpozijs.

Abas izstādes Rīgas mākslas telpā būs skatāmas līdz 18.jūnijam.