Šovasar, no 21. līdz 23. jūlijam, Popē, tās estrādē, muižas parkā, zirgu stallī, pilskalnā, pļavās un alejās notiks dziesminieku jeb, kā to šogad nosaukuši paši rīkotāji, "dullo dauku" festivāls "Vārti".

Par iespaidiem stāsta Anda Buševica:

It kā ir jau Vislatvijas dziesminieku saiets Lielkrūzēs, arī šogad tas notiks gaidāmajā nedēļas nogalē, taču toreiz tapa skaidrs, ka Latvijā ir vieta vismaz diviem šādiem saietiem, un varētu pat dzimt vēl kāds. Otrs iemesls pastāvīga festivāla dzimšanai ir pati Pope, tur ir brīnišķīga muiža, muižas parks, tur vienkārši gribas atgriezties, un arī – piedalīties to popiņu dzīvē, redz perspektīvu savai pilsētai, kuru cilvēki pamet, lai dotos strādāt uz lielajām pilsētām, ārzemēm, tā ir visas Latvijas problēma.

Tātad – šogad jau ar pārliecību var teikt, ka festivāls Popē ir uz palikšanu, ka tas tikai ir izaudzis no dziesminieku festivāla nosaukuma, taču piedāvā arī citus mākslas žanrus un interešu sfēras. Pirmā no tām – apvienot Kurzemes dziesminiekus, bet arī citās valodās dziedošos. Koncertā sestdienas vakara koncertā skanēja romu valoda, krievu valoda, lietuviešu valoda.

Festivālā "Vārti" satiku Aleksandru Mirvi, viņš Ventspilī organizē krievu bardu festivālu "Tatjanas diena" jau 15 gadus, bet latviešu dziesminieki, kas tajā piedalījušies uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi -  Haralds Sīmanis, Dinārs Gulbis, Brigita Madelāne, Gundega Demidova.

Vaiva Aglinska, lietuviete, kas dzimusi Havaju salās un šobrīd studē Ņujorkā, šai festivālā viņa izrādījās ārkārtīgi iederīga, ne tikai ar savu kokles spēli, dziesmām, bet arī ar dzimtas stāstu. Viņa ir trimdas dzejnieka Kaža Bradūnas mazmeita. Vaivas Aglinskas stāstu tulko Linda Lemhena. 

Vaiva Aglinska, patiešām pārsteidzoša personība. Kultūrantropoloģe, šobrīd Ņujorkā studē, raksta darbu doktora grāda saņemšanai par urbānā cilvēka pasaules uztveri, studējusi arī krievu literatūru, tāda vairkārslāņu personība. Bet Vaivai Aglinska uzstājās nevis uz lielās skatuves, bet gan pie tā sauktajām Saullēkta durvīm. Es jau teicu, ka Popes dzīves klātbūtne festivālu Vārti atšķir no citiem kultūras projektiem, kur skatuvi uzbūvē un pēc tam tikpat profesionāli nojauc, un paliek tukša vieta. Paralēli koncertiem, festivāls nodarbojas ar Popes vides - atdzimšanu pat nebūtu precīzais vārds, es teiktu – apdvēseļošanu. Es runāju ar biedrību "Siets un Popes muiža" aktīvisti, arī Ventspils novada deputāti Daci Vašuku, mēs runājām ilgi, bet saruna nav ierakstījusies. Bet viņa uzsvēra tieši šo atšķirību – formāli tiek teikts, ka tiek vākti ziedojumi – kā pagājušajā gadā Popes estrādes atdzimšanai, šogad – Popes muižas kungu ēkas durvju atjaunošanai. Bet tā patiesība ir tāda, ka naudu – tas jau iesākumā ir skaidrs - ka savākt neizdosies. Bet izdodas šīs idejas iedzīvināt kādā smalkākā plānā. Arī šai gadījumā, Dace Vašuka stāstīja, ka viņas rokās bija nonākusi sena fotogrāfija, kurā redzams, ka kungu mājas austrumu galā ir veranda, šobrīd tur vairs tikai apdrupušas kāpnes, eksotiski augi, un dāmas saulessargos. Un tas, ko viņa ar domubiedriem dara – aizņemas no dārzniecības puķupodus ar palmām un citiem augiem, un ar baltu aizkaru uzzīmē uz sienas šīs durvis, un aicina Vaivu un citus tur dziedāt, vienoties skaistās domās. Un es esmu pārliecināta, ka nākamgad tās ieraudzīšu, ka tieši tā tas arī darbojas. Līdzīgā veidā – ieskandināta tika arī Popes muižas zāle. No sākuma tas var likties mazliet par daudz – dziesminieku koncerti, telšu pilsētiņa, un te pēkšņi – svētdienas rītā – Ainas kalnciemas klavesīna koncerts. Taču ja palūkojamies uz to no šāda skatu punkta – festivāla organizatoriem, arī pašiem popiņiem bija vienkārši nepieciešams izdzirdēt šīs dzīvās klavesīna skaņas, lai uzzinātu kāda akustika ir muižas zālē.

Reizē ar Ainas Kalnciemas koncertu, šai zālē notika arī literāri lasījumi. Laura Vinogradova uzrakstījusi stāstu par vienas no Bēru dzimtas sievietēm. Festivālā "Vārti" blakus dziesminiekiem, senajai mūzikai, skanēja arī grupas "Zāle" koncerts.

Festivāla Vārti ietvaros tika atklāts arī dullo dauku soliņš, soliņš kā soliņš, pusceļā no estrādes uz baznīcu, taču ar brīnumainu skatu uz apkārtni, uz apvārsni, Pope atrodas kalnā. Radio mājas lapā jūs atradīsiet arī fotogrāfijas, kādas izskatās saullēkta durvis, kā Vaiva Aglinska tur koncertē. Gribēju arī nofotografēt to dullo dauku soliņu, bet tieši tobrīd tur divas kundzes ar ārkārtīgu apetīti tur no plastmasas šķīvjiem ēda desas. Nu, kaut kas neatbilst stāstam, un vienlaikus – tieši tajā ir tā nopietnība un īstums. Tā nu dullo dauku soliņa fotogrāfijas man nav, taču tas bija tāds skaists grūdiens aizdomāties, ka apvārsnis ir visur, Sudrabu Edžus Dullais dauka nav obligāti stāsts par jūru, un varbūt arī bojā nevienam nav jāiet. Bet apvārsnis prātā gan jāpatur vienmēr.