Šis gads Starptautiskajā Londonas grāmatu tirgū Latvijai ir īpašs ar to, ka tirgus pēdējā dienā, 16. martā, Polija nodos Latvijai, Lietuvai un Igaunijai goda viesu titulu, ko svinīgā ceremonijā pieņems visu Baltijas valstu vēstnieki.

 „Londonā vienmēr paralēli sarunām par grāmatu autortiesību pirkšanu un pārdošanu ir iespēja paklausīties, kas notiek apkārt grāmatu pasaulē,” par iespaidiem Starptautiskajā Londonas grāmatu tirgū stāsta Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas vadītāja un arī izdevēja Renāte Punka. Viņa uzteic vērtīgo semināru programmu šajā gadā Londonā un izceļ diskusiju par to, kā padarīt grāmatu redzamāku 21. gadsimtā. Neskatoties uz to, ka informācijas telpa ir tik fragmentāra, ticība drukātai grāmatai ir stipra un kļūst stiprāka.

„Tādā tirgū katram rakstītājam ir jāatbrauc un jāpastaigā. Ja tu šo redzi un tad vēl gribi kaut ko rakstīt, tad vajag rakstīt. Ja šo redzi un liekas, zini ko, ir pietiekami grāmatu pasaulē, ko es tur vēl, tad nevajag rakstīt,” bilst Lauris Gundars. Arī viņš šo tirgu ir ieradies kopā ar savu literāro aģenti, lai tiktos ar izdevējiem un grāmatu „Dramatika” censtos piedāvāt plašāk pasaulē.

Latvijas dalības Londonas grāmatu tirgū projektu vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauska atzīst, ka šajā grāmatu tirgū ir līdz šim „Lielākā delegācija no izdevēju un autoru puses. Burzma stendā, tikšanās grafiks un jaunie kontakti, kas daļēji iegūti caur britu izdevēju vizītēm, kas bijušas Latvijā, gan regulāri strādājot un meklējot kontaktus Lielbritānijā, tas ir nostrādājis”. Bodnarjuka-Mrazauska norāda, ka izdevēji interesējas, ko vēl varētu no latviešu literatūras izdot, tiesa, tie ir plāni, kas saistās ar laiku jau pēc 2020. gada.

Būt tirgus fokusvalstij, kas šogad ir Polija, nozīmē ne tikai lielāko stendu visā tirgū, bet arī daudz kultūras notikumu saistībā ar šo valsti un tās literatūru, pastiprinātu žurnālistu interesi. Šogad žurnālisti izgudrojuši oriģinālu pamatojumu, kāpēc angļiem būt jāiepazīst poļu literatūra – tā ir trešā runātākā valoda Apvienotajā karalistē, tā arī norādot uz lielo poļu viesstrādnieku daudzumu šajā valstī, iespaidos par Londonā pieredzēto dalās Latvijas Radio korespondente Anda Buševica.

Gatavojoties nākamā gada tirgum, Baltijas valstīm būs jāvienojas par kopīgu stenda dizainu, koncepciju, kas būs patiess izaicinājums, jo šogad tā arī par to nebija izdevies vienoties, un katra Baltijas valsts – Lietuva, Igaunija un Latvija – veidoja katra savu stenda iekārtojumu un koncepciju.