No 22. oktobra līdz 2017. gada 8. janvārim Mākslas muzejā Rīgas Birža būs skatāma Senās Ķīnas mākslas izstāde “Zīda ceļš”. Izstāde, kādu līdz šim nav bijusi iespēja aplūkot ne Latvijā, ne Baltijā.

Mākslas muzeja Rīgas Biržas direktore Daiga Upeniece raidījumā Kultūras Rondo atklāj, ka izstāde ir komplektēta, domājot tieši par Rīgas Biržas zāli, par to, kur atradīsies katrs priekšmets, un tas ir ir nesalīdzināmi sarežģītāk, nekā ņemt ceļojošo izstādi.

Vairākus tūkstošus gadu senais Zīda ceļš, vedot tirgotājus pa neskaitāmām upēm un ceļiem, cauri kalniem un lejām, nodrošināja Austrumu un Rietumu kultūras, politikas un ekonomikas apmaiņu. Tas sākās Senajā Ķīnā un savienoja Centrālo un Rietumāziju ar Eiropu, atstājot daudzas vēsturiskās liecības no reģioniem, kas stiepās gar Zīda ceļu.

Senākie priekšmeti, kurus varēs aplūkot izstādē ir no 11. gs. p.m.ē. un izstādes ekspozīciju veido prieškmeti no Henaņas muzeja un Sjiņdzjanas Uiguru autonomā apgabala muzeja kolekcijas, atklāj Upeniece.

Salīdzinot Austrumu un Rietumu kultūru, Upeniece atklāt, ka 11. - 7. gs. p.m.ē., Ķīnā jau precizē astroloģiskās kartes, atklāj magnētismu un ir attīstīta matemātika. Rietumu pasaulē notiek pirmās olimpiskās spēles Grieķijā, dibina Romu.

Vēsturnieks Imants Ļaviņš kā salīdzinošu piemēru min faktu, ka senākie trauki radīti Ķīnā 18. tūkstošus gadus p.m.ē. Kas tajā laikā bija Eiropā? Visa Ziemeļeiropa, Baltijas reģions, Britu salas bija zem ledus, visa Centrāleiropa bija tundra. Tad Ķīnā aizsākās keramika. Savukārt 10. tūkstošus gadu p.m.ē. Ķīnā sāka apstrādāt nefrītu. Tas ir laiks, kad Latvijas teritorijā parādās pirmie iedzīvotāji, ieceļo līdz ar ziemeļbriežu bariem.

Runājot par Zīda ceļu, Ļaviņš norāda, ka tas nav tikai zīds, vēsturnieki to klasificē kā pirmo globalizācijas vilni, kas sasaistīja divus civilizācijas blokus, kas attīstījās paralēli. Viens no tiem bija Eirāzijas austrumos, otrs – rietumos.

“Tas Zīda ceļa sākumposms, ko apskatām, kā 2. gs. p.m.ē. ir tad, kad šie divi bloki savienojās kopā un Eirāzijas kontinentā notika pirmā globalizācija. Šie civilizāciju bloki pārstāja attīstīties paralēli, tie sāka viens otru bagātināt un notika nepārtrauktā apmaiņa. Tā nav tikai Zīda tirdzniecība, tā ir ideju pārvietošanās, zinātne, medicīna, amatniecība, tehnoloģijas, arī slimībās vairākos periodos pie mums ir atnākušas no Centrālāzijas,” skaidro Ļaviņš.

Izstādē “Zīda ceļš. Senās Ķīnas māksla” piedāvā ap 100 artefaktu izlasi sākot no Rietumu Džou dinastijas (1046.–771. g. p.m.ē.) līdz pat Min dinastijai (1368.–1644. g. m.ē.), parādot dažādus Senās Ķīnas mākslas priekšmetus no reģiona, kur sākās Zīda ceļš, un atklājot Austrumu un Rietumu kultūru mijiedarbību minētajā laika posmā. Zīda ceļš ietekmēja gan cilvēku materiālo, gan garīgo dzīvi. Tas sniedza iespēju Eiropai atklāt jaunas amatniecības tehnikas, materiālus, kultūru un ticību. Iespaidi aizceļoja arī uz Ķīnu, atspoguļojoties mākslā un amatniecībā izmantotajos ornamentos un tēlos, kā arī iepazīstinot Ķīnu ar citām kultūrām un reliģijām.

Kā īpašos priekšmetus izstādē Upeniece min bronzas bungu statīvu ar tirkīza un malahīta rotājumiem – mītiska zvēra figūru, ko veido tīģera ķermenis, pūķa galva un bruņurupuča kājas, savukārt ragi ir izlocīti vēl kā seši pūķi. 2,5 tūkstošus gadu vecs priekšmets nav zaudējis neko no sava skaistuma. Upeniece atklāj, ka interesanti ir redzēt ap 3000 gadus vecas tekstīlijas, kas šķiet neiespējami, ka tie ir saglabājušies.

Ļaviņš uzsver, ka izstāde ir unikāla iespēja apskatīt Austrumāzijas artefaktus tepat Latvijā. Tuvākās Austrumāzijas artefaktu kolekcijas ir Sanktpēterburgā, Berlīnē un Stokholmā, kur ne katram ir iespējams aizbraukt. Turklāt ne katrs arī savā ceļojuma maršrutā iekļaus, piemēram, Sjiņdzjanas apgabalu, no kura ir daļa izstādes eksponātu. Lai dotos uz izstādi, īpaši sagatavoties nevajag, drīzāk redzētais varētu rosināt vēlmi dziļāk iepazīties ar šo kultūru.

Izstāde tapusi sadarbībā ar organizāciju “Art Exhibitions China”.