"Ainava, nevirzot to priekšā nevienam citam žanram, ir jākopj, ainavu glezniecība ir jākopj,” raidījumā Kultūras Rondo atzīst mākslas zinātniece Ingrīda Burāne. "Šobrīd, kad lielākā daļa no mums dzīvo pilsēta, it kā zaudējam saikni ar ainavas uztveri. Līdz ar to zaudējam attieksmi pret dabu lielā mērā. Mēs mulstam dabas priekšā. Daba par to dusmojas."

Jelgavā pirmo reizi pasniegta Ģederta Eliasa balva par lauku tēmas atspoguļojumu Latvijas glezniecībā, bet Preiļos trešo reizi - Jāzepa Pīgožņa balva ainavu glezniecībā. Kāpēc būtiski kopt Latvijas ainavu glezniecību un lauku tēmas atspoguļojumu tajā – Kultūras Rondo studijā saruna ar mākslas zinātniekiem Ingrīdu Burāni un Māri Branci.

"Ainava jākopj, jo tas ir viens no veidiem, kā latvietis sevi apzinās. Ar mūsu ļoti izteikto senlaikos baltu saknēs un folklorā iekodēto iekodēto dabas izpratni," turpina Ingrīda Burāne. "Mums ir savs piesitiens caur Vilhelma Purvīša skolu, mums ir noteikta izpratne, kā redzam darbu kompozicionāli. Arī kolorītā ir atšķirība.

Tiešais dabas vērojums ir mums ļoti atšķirīgs kaut tāpēc, ka dzīvojam pie ūdens. Mūsu gaiss ir mitrs, mūsu krāsu piesātinātība, noskaņa un emocionalitāti, izsaka mūsu klimatu. Latviešiem tās ainavas bēdīgas un nav krāsainas, kā var būt krāsainas, ja visu laiku ir migla."

Māris Brancis norāda, ka Igaunijā un Lietuvā ainavu plenērus tik ļoti nekopj, kā Latvijā. Ainavu glezniecība ir svarīga, lai nezaudētu savu emocionalitāti, piebilst Ingrīda Burāne.

5. septembrī svinīgā ceremonijā pirmoreiz tika pasniegta Ģ.Eliasa balva par lauku tēmas atspoguļojumu glezniecībā. Galveno balvu ieguva Edvīns Kalnenieks par darbu "Vakars dārzā". Savu simpātiju balvu Jelgavas novada pašvaldība dāvināja māksliniekiem Edvardam Grūbem, Uldim Rogam un Kristapam Priedem. Līdz ar balvas pasniegšanu, Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāta arī konkursa darbu izstāde.

Savukārt  Preiļos pasniegta Jāzepa Pīgožņa balva "Par labāko Latvijas ainavu glezniecībā." Jāņa Strupuļa veidoto apzeltītu sudraba  medaļu un Preiļu novada domes piešķirto naudas balvu 3000 eiro apmērā saņēmusi mākslinieks Aldis Kļaviņš no Liepājas.

Runājot par piešķirtajām balvām, Māris Brancis skaidro, ka Ģederta Eliasa balva Jelgavā izaugusi no Pīgožņa balvas. "Mēs darām vienu darbu, vienīgi Pīgožņa balvā uzsvars ir uz ainavu, mums vairāk gribētos gribētos paplašināt uz figurālo glezniecību, portretu, vēsturisko, jo Ģederts Eliass bija daudzpusīgs. Viens no galvenajiem žanriem, ar ko atšķiras – ar lauku gleznojumiem 30. gados," atzīst Māris Brancis.

Ingrīda Burāne norāda, ka balvas glezniecībā, ko māksliniekiem atvēl pašvaldības, „aizpilda to vakuumu, ko nedara valsts. Pašvaldības dara valsts darbu, pasaka paldies saviem māksliniekiem.

Māksliniekiem ir jāpasaka paldies, jo viņi uztur garīgo vertikāli un viņiem atzinība ir nepieciešamā kā jebkuram citam darba darītājam un vēl vairāk”.

Savukārt izstādes atkal dara to, ko nedara valsts, ļauj organizēt mākslinieku kopskates, redzēt sevi kontekstā, salīdzināties, zināmā mērā sacensties, veidot priekšstatu par kopējo ainu.