"Filma ir par to, kā ceļ brīvības pieminekli, varam teikt, kā Kārlis Zāle cēla Brīvības pieminekli, varam teikt, kā mēs cēlām Brīvības pieminekli, jo Brīvības pieminekli tomēr cēla visa tauta," stāsta režisore Ilona Brūvere.

Dokumentālā spēle „Versija Vera” (2010) – par tēlnieci Veru Muhinu; „Tapieris” (2013/2014) – par Tango Karali Oskaru Stroku. Un „Ievainotais jātnieks” – jaunākā Ilonas Brūveres dokumentālā spēlfilma par tēlnieku Kārli Zāli, kuras pirmizrāde 24. oktobrī. Par inscenētā dokumentālisma stilu un  vēsturiskā konteksta meklēšanu filmās Kultūras Rondo saruna ar režisori un producenti Ilonu Brūveri.

"Dokumentālā spēlfilma mani saista, jo viss turas kā uz naža asmens. Ja es kļūdīšos, viss sabruks. Visu laiku balsties uz plāna ledus, lai veidotu filmu kā pasauli, ko uzbur skatītājiem. Ikviena kļūdiņa var iemest bezdibenī,"par savu izvēlēto kino žanru atklāj Ilona Brūvere.

"Man nekad nav bijis pašmērķis veidot citādu filmu. Tukšā, pareizā maniere mani garlaiko. Pasūtījumu izpildīt es varu un teikt, ka šis cilvēks bijis pjedestāls. Mani interesē cilvēks. Tas, ka viņam bijusi kāda pārliecība vai dzīvojis tajā laikā, tā ir apstākļu sakritība, tas par viņu neko nepasaka. Mani interesē šie mūžīgi cilvēciskais. Tas, kas saglabājas vienmēr cilvēkā. Vājības, emocionālā piesaiste, vide, kas viņam apkārt, domas, ko viņš domā. Tas ir visinteresantākais," par saviem darbiem stāsta Ilona Būvere. "Es paņemu faktus un meklēju cilvēcisko faktoru. Es izmantoju arī leģendas, kas klīst par viņu. Mani interesē sadzīves rituāls, kas saglabājas. Caur tām var mēģināt pastāstīt par laiku, kas bijis kādreiz."

Savukārt par galvenas lomas atveidotāju aktieri Imantu Stradu, režisore bilst, ka viņš ir neiespējami līdzīgs vizuāli Kārlim Zālem.

"Esmu laimīga, mēs sapratāmies būtībā bez runāšanas. Tāpat kā ar operatori Elīnu Bandēnu, ar kuru šī jau kopā ir trešā filma. Tas ir svarīgi, ka nav lieki jārunā uz laukuma, ka katrs zina savu darbu, līdz ar to tas var notikt ļoti kompresētā laikā,” norāda Ilona Brūvere. "“Viņš ir unikāls aktieris, es viņu cienu un godāju. Bez viņa tas ne pēc kā neizskatītos. Uz viņa filma uzbūvēta. Ļoti mīlu Imanta Strada Kārli Zāli, nevaru iedomāties tur nevienu citu aktieri.

Bet savas filmas, kad tās ir pabeigtas, režisore pati neskatās. “Kad darbs ir galā, gribas to nolikt malā un aizmirst. Esmu skatījusies tūkstošiem reižu, pārbaudot katru stūrīti, katru sekundi un katru skaņu, katru montāžas vietu. Es to vairs nespēju redzēt. Es to vairs nedarīšu. Tāpat kā ar visām citām filmām,” bilst Ilona Brūvere.